Satversmes tiesas priekšsēdētaja Alda Laviņa uzruna Satversmes tiesas un Augstākās tiesas starptautiskā konferencē “Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē”

26.09.2023.

Aldis Laviņš

Satversmes tiesas priekšsēdētajs

Uzruna Satversmes tiesas un Augstākās tiesas starptautiskā konferencē “Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē”

2023. gada 21. septembrī

Cienījamā Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājas kundze!

Godātais Augstākās tiesas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie kolēģi, tiesneši un konferences dalībnieki!

Esiet sveicināti Latvijas galvaspilsētā Rīgā Satversmes tiesas un Augstākās tiesas sarīkotajā starptautiskajā konferencē “Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē”! Ar šim tematam veltītu konferenci mēs sekmējam to vērtību aizsardzību, uz kurām nu jau vairāk nekā 70 gadus balstās Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tās piemērošana.

Eiropas Padome ir miera un cilvēces saglabāšanas projekts, kurā cilvēkus apvieno tādas vērtības kā brīvība, labklājība un drošība un kura mērķis ir pasargāt Eiropu no atkārtotiem kariem un totalitāro režīmu šausmām. Šīs vērtības tiek balstītas uz trim savstarpēji atkarīgiem un citam citu papildinošiem pamatprincipiem – demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām. Jebkurš no minētajiem pīlāriem ar savu noturību sekmē arī abu pārējo pīlāru stabilitāti.

Latvija par vienu no mērķiem savas prezidentūras laikam Eiropas Padomes Ministru komitejā ir izvirzījusi tiesiskuma kā Eiropas kopīgo vērtību aizsardzības garanta stiprināšanu.

Visu Eiropas Padomes dalībvalstu institucionālā sistēma ir balstīta uz varas dalīšanas principu, tādējādi tiesiskas valsts princips un neatkarīgas tiesu varas princips raksturo un veido Eiropas identitāti. Tieši tāpēc arī tiesu nolēmumu efektīva izpilde kā tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemams elements ietilpst Eiropas identitātes saturā. Tā ir mūsu kopīgā atbildība – nodrošināt tiesu nolēmumu izpildi, jo bez tās tiesības uz taisnīgu tiesu kļūtu tikai šķietamas un zaudētu savu jēgu. Jāņem vērā, ka tiesu nolēmumu neizpilde var apdraudēt arī demokrātisko iekārtu un novest pie autoritāru, totalitāru un secīgi arī starptautiski agresīvu režīmu iedibināšanās. Piemēri, kad tiesiskuma apdraudējuma rezultātā tiek veikta demokrātijas dekonstrukcija, nav tālu jāmeklē. Krievijā tā sākās ar nacionālo tiesu neatkarības marginalizēšanu un atteikšanos izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Tāpēc šeit vietā būtu atgādināt tēzi, ka nedemokrātiskas, taču it kā tiesiskas valstis ir utopija un tā dēvētās labās diktatūras neeksistē.

Garantējot tiesības uz taisnīgu tiesu, ne vienmēr ir iespējams nolēmumu izpildīt pēc standartizētas un precīzas instrukcijas. Tas ir liels izaicinājums – panākt saskaņotu darbību nolēmumu izpildē, kam tiek nodots aizvien vairāk nozīmīgu lietu, kurās iespējamie risinājumi ir politiski un juridiski sarežģīti un prasa izvērstu sistēmisku pieeju. Tāpēc arī tiesu nolēmumu izpildē ir nepieciešams uz savstarpēju cieņu un lojalitāti balstīts visu iesaistīto pušu – Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Padomes Ministru komitejas un nacionālo tiesību sistēmu pārstāvošo institūciju – dialogs.

Nacionālajai tiesai, meklējot izskatāmajā lietā piemērotāko risinājumu, ir svarīgi saskatīt plašāko kontekstu, proti, vērtēt, vai likumdevējs ir dinamiski attīstījis tiesisko regulējumu atbilstoši citstarp arī tām atziņām, kuras Eiropas Cilvēktiesību tiesa izteikusi pret citām valstīm ierosinātās lietās, un domāt par to, kā šīs atziņas būtu piemērojamas ikvienas valsts tiesību sistēmā. Tādējādi nacionālās tiesas tiesnesis atrodas pa vidu starp nepieciešamību sekot līdzi jaunākajām Konvencijas normu konkretizācijas tendencēm un risku ietiekties likumdevēja vai izpildvaras kompetences jomā.

Kolēģi!

Lai stiprinātu tiesiskumu Eiropā, Latvijas augstāko tiesu varas institūciju organizētajā konferencē diskutēsim par spriedumu izpildes uzraudzības pasākumiem un nacionālo tiesu lomu Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu izpildē, lai ieguvējs būtu ikviens no Konvencijas aizsargātajiem vairāk nekā 600 miljoniem eiropiešu. Novēlu konferences dalībniekiem veiksmi, apzinot iespējas stiprināt tiesiskumu Eiropas kultūrtelpā!