Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa uzruna plākšņu ar Satversmes pirmajiem diviem pantiem svinīgajā atklāšanā Saeimā
2017. gada 15. februārī
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
cienījamie deputāti un tiesneši,
dāmas un kungi!
Man ir patiess prieks un gods būt šodien šeit. Jau daudzus gadus iekšēji bija briedusi sajūta un vajadzība atzīmēt šo dienu. Dienu, kad darbs pie mūsu valsts izveidošanas noslēdzās ar konstitūcijas izstrādāšanu.
1922. gada 15. februārī pieņemtā Satversme ir mūsu pamatlikums, kas noteica ne vien valsts pamatus un valsts varas organizāciju, bet kalpo arī par Latvijas valstiskuma simbolu cauri laikiem.
Pirmie Satversmes panti, kuri nekad nav zaudējuši savu spēku ne tā emocionālajā, ne juridiskajā nozīmē, atgādināja mums, ka mēs esam neatkarīga demokrātiska republika un vara pieder tikai un vienīgi mums – Latvijas tautai.
Kopš tālā mirkļa pirms 95 gadiem Satversme ir piedzīvojusi pārmaiņas – tā vairākkārt grozīta, papildināta ar astoto nodaļu un ar ievadu. Satversmes tiesa sniegusi būtisku ieguldījumu Satversmes iztulkošanā. Nesenā laikā tapuši arī Satversmes komentāri. Taču Satversmes dziļums, ja tā var teikt, nekad netiks izsmelts. Jo tā nav noslēgta ūdenstilpne, bet gan dzīva upe, kas plūst un mainās līdzi savai tautai un tās vērtībām.
Šie divi panti caurvij ikviena no mums pasaules uzskatu. Tajos mēs rodam spēku un iedvesmu rīkoties tiesiski un ilgtspējīgi, veidojot un kopjot SAVU valsti.
Apsveicu Saeimu ar tik brīnišķīgu rotu, kas parlamenta sēžu zālē Satversmes garu atspoguļos arī redzamā veidā.
Kā Satversmes tiesā mēs mēdzam teikt – Gods kalpot Satversmei.