Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa uzruna, atklājot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes VI starptautisko zinātnisko konferenci „Konstitucionālās vērtības mūsdienu tiesiskajā telpā”
Rīgā 2016. gada 16. novembrī
Cienījamā dekānes kundze! Godātie profesori, tiesneši! Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Man ir patiess gods uzrunāt Jūs konferencē, kas veltīta tematam par konstitucionālajām vērtībām, to nozīmi un vietu mūsdienu tiesiskajā telpā.
Vispirms vēlos atzīmēt, ka Konference un tajā plānotās diskusijas par konstitucionālajām vērtībām notiek visnotaļ zīmīgā laikā. Latvijā novembri mēs vienmēr pavadām kā svētku mēnesi, jo tas iezīmē vairākas mums nozīmīgas vērtības – 1918. gada 18. novembrī tika nodibināta mūsu valsts. Tieši novembrī 1919. gadā tika izcīnītas izšķirošās Brīvības cīņas, lai nosargātu jaundibināto Latvijas valsti. 1922. gadā brīvi ievēlētā Satversmes sapulcē tika pieņemta mūsu Satversme, kas stājās spēkā 7. novembrī. Un visbeidzot pirms 18 gadiem tieši novembrī Satversme tika papildināta ar Latvijas tautai tik svarīgo nodaļu par cilvēka pamattiesībām.
Vēlos uzteikt konferences organizētājus arī par veiksmīgi izvēlētu konferences tematu.
Pirmkārt, mēs zinām, ka konstitucionālās vērtības ir konstitucionālā ietvara stūrakmeņi. Kā tādas, tās ir fundamentālas un stabilas. Tomēr vērtību saturu var ietekmēt apstāklis, ka pati sabiedrība mainās, un līdzi tai mainās arī vērtību saturs. Tiesību zinātnieki tajā nesaskata neko sliktu, uzsverot, ka tas ir veids, kādā tiek novērsts demokrātiskas konstitucionālās sistēmas panīkums, ja tā nespētu sevi pasargāt no jauniem izaicinājumiem. Tāpēc visnotaļ interesanti būtu dzirdēt, kā mūsdienu globalizācija ir ietekmējusi mūsu sabiedrības attīstību un līdzi tai konstitucionālo vērtību saturu.
Otrkārt, manā skatījumā pat vēl interesantāks aspekts, ir jautājums par konstitucionālo vērtību nozīmi tiesiskajā telpā. Man atkal jāteic – mēs visi zinām, ka konstitūcija ir tautas kopējās gribas izpausme, citiem vārdiem sakot, tā ir mūsu pašu sabiedrības kopējs līgums pašiem ar sevi par to, kādas ir mūsu vērtības un kā mēs pārvaldīsim savu valsti.
Pieminētais sabiedrības konsenss jeb vienošanās aspekts ir svarīgs, jo tas norāda uz to, ka pašai tautai un tās priekšstāvjiem ir jāievēro konstitūcijas pamatos liktās vērtības.
Pirms pusotra gada vienā no konferencēm minēju, ka dzīvojam trauksmainā laikā. Tajā brīdi šo trauksmainību saistīju ar notikumiem, kuros netālu no mūsu valsts robežām, pielietojot militāru spēku, tika mainītas valsts robežas. Šobrīd trauksmainība nav gājusi mazumā, tieši otrādi, tā palielinājusies. Gan tepat Latvijai tuvumā, gan arī krietni tālākās zemēs parādījušies jauni izaicinājumi, kas saistīti ar demokrātijas izpratni.
Patiešām demokrātijas pamatā ir princips, ka vairākums pārvalda sabiedrību, taču vai tas nozīmē, ka politiskais spēks, kas demokrātiskās vēlēšanās ir ieguvis absolūto vairākumu, var īstenot tikai savus politiskos uzstādījumus un nerēķināties ar konstitūcijas pamatos liktajām konstitucionālajām vērtībām? Domāju, ka institūcijai, kuras uzdevums ir aizsargāt konstitūciju, šādas varas izpausmes nepieļaus. Bet ko darīt, ja vairākums vēršas pret šo konstitūcijas vērtību sargātāju?
Līdz ar to aktuāli kļūst jautājumi, vai tā ir pašsaprotamība, ka politiskais vairākums ievēro konstitūcijas pamatā liktās vērtības un vai konstitucionālā sistēma ir tāda, kas nodrošina efektīvu un ar pietiekamām garantijām apveltītu mehānismu, kā šīs vērtības aizsargāt.
Ceru, ka arī šādi aspekti konferences gaitā tiks aplūkoti un tiesību zinātnieki, kuriem ir būtiska loma tiesiskuma stiprināšanā, dalīsies ar savu viedumu un sniegs savu artavu aktuālo jautājumu risināšanā.
Uzrunas noslēgumā vēlos pateikties Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei par ieguldīto darbu šīs konferences organizēšanā, un protams, sirsnīgs paldies arī par atsevišķo sekciju, kas veltīta Satversmes tiesas 20 gadu darbam.
Vēlu veiksmīgu un atziņām bagātu šo konferenci!