Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa uzruna ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību pārstāvjiem Latvijā
Aldis Laviņš
Satversmes tiesas priekšsēdētajs
Uzruna ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību pārstāvjiem Latvijā
2022. gada 27. maijā
Ekselences, dāmas un kungi!
Man ir patiess gods atjaunot Satversmes tiesas 2019. gadā aizsākto tradīciju un šodien uzrunāt jūs klātienē, tiesas sēžu zālē.
Mūsu tikšanās notiek laikā, kad starptautiskā sabiedrība vēl nav atguvusies no Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, bet ir nonākusi jaunā krīzē, kas 21. gadsimta Eiropā ir nepamatota un nežēlīga, un ko izraisīja Krievijas agresīvais uzbrukums Ukrainai. Šajos grūtajos laikos mēs novērtējam solidaritātes un vienprātības nozīmi, aizstāvot tādas vispārcilvēciskas vērtības kā brīvība, demokrātija un tiesiskums.
Paldies visiem par jūsu laiku, ko veltījāt šodienas sanāksmei!
Ekselences, cienījamie viesi!
Ļaujiet man sākt ar izmaiņām Konstitucionālās tiesas sastāvā kopš mūsu pēdējās sanāksmes. 2021. gada 20. aprīlī Anita Rodiņa stājās tiesneša amatā. 2022. gada 11. februārī beidzās tiesneses Sanitas Osipovas pilnvaru termiņš, un šajā dienā tiesneša amatā stājās Irēna Kucina. Pirms dažām dienām no tiesneša amata atkāpās Daiga Rezevska, un līdz brīdim, kad amatā stāsies jauns tiesnesis, Satversmes tiesa strādās sešu tiesnešu sastāvā.
Ir notikušas izmaiņas arī tiesas vadībā. Šā gada martā notikušajās vēlēšanās Satversmes tiesas tiesneši uzticēja man tiesas priekšsēdētāja pilnvaras, bet par priekšsēdētāja vietnieci tika ievēlēta tiesnese Irēna Kucina.
Vienlaikus nemainīgas ir palikušas Satversmes tiesas 26 pastāvēšanas gados iedibinātās konkursu tradīcijas, kas balstās uz neatkarību, objektivitāti un koleģialitāti un ir vērstas uz demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību aizsardzību un Latvijas Republikas Satversmes pārākuma nodrošināšanu.
Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varai piederīga konstitucionāla institūcija, kas īsteno Latvijas Republikas Satversmes 85. pantā noteikto kompetenci – izšķirt strīdus par tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. Satversmes tiesai kā tiesu varas institūcijai ir jānodrošina citu valsts varas atzaru kontrole, indivīda pamattiesību aizsardzība un tāda tiesiskā regulējuma pastāvēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk un vispusīgāk novērš ar Satversmi vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām nesaderīgu regulējumu.[1] Konstitucionālās kontroles institūts un cilvēktiesību aizsardzības mehānismi ir īpaši raksturīgi Eiropas tiesiskajai telpai.
Lai gan Satversmes tiesa ir salīdzinoši jauna konstitucionālā institūcija Latvijas konstitucionālajā iekārtā, tā ir kļuvusi par tiesiskuma garantu Latvijā un kvalitatīvas tiesiskās domas sargātāju Latvijas sabiedrībā.[2] Tomēr mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, moderno tehnoloģiju un informācijas laikmetā mēs nevaram atļauties sēdēt un baudīt sava darba augļus. Lai saglabātu un paaugstinātu sasniegto neatkarības, kvalitātes un sabiedrības uzticības līmeni, ir nepieciešams smags un nepārtraukts darbs. Kopā ar visiem tiesnešiem mēs esam vienota komanda, kuras mērķis ir veicināt demokrātisku, tiesisku Latviju un nodrošināt ikviena cilvēka pamattiesību aizsardzību.
Dāmas un kungi!
Mēs visi esam vienisprātis, ka atslēgas vārdi Satversmes tiesai šodien un nākotnē ir šādi: neatkarīga, profesionāla, moderna, atvērta un starptautiski atzīta.
Tiesnešu un tiesu neatkarība ir viens no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem un neaizstājams priekšnoteikums ikviena cilvēka tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai.[3] Tiesu iestādēm jābūt brīvām no likumdevējvaras un izpildvaras nepamatotas ietekmes, politiska spiediena, jebkuras iestādes vai privātpersonas iejaukšanās tiesas darbā un citiem faktoriem, kas kavē taisnīgu tiesas spriešanu. Tiesnešu neatkarība ir svarīga ikvienam, kurš vēršas tiesā un cer uz taisnīgumu tiesas spriešanā.[4] Tādēļ Satversmes tiesa savā darbībā turpinās ievērot augstus neatkarības un objektivitātes standartus, ar saviem nolēmumiem sargās tiesu sistēmas neatkarību un uzturēs dialogu ar citiem valsts varas atzariem, lai meklētu jaunus līdzekļus tiesas neatkarības stiprināšanai.
Lai nodrošinātu, ka Satversmes tiesas taisnīguma nodrošināšana atbilst Satversmei, Satversmes tiesai jābūt ne tikai neatkarīgai un objektīvai, bet arī profesionālai un kompetentai. Tiesību akti nepārtraukti attīstās, un starptautiskās, Eiropas Savienības un valstu tiesības ir savstarpēji saskaņotas un mijiedarbojas, tāpēc tiesnešiem ir pastāvīgi jāseko līdzi norisēm Eiropas tiesiskajā telpā un citās tiesību sistēmās. Tikpat svarīgas ir arī tiesas darbinieku profesionālās prasmes un to attīstība. Tādēļ Satversmes tiesa ir apņēmusies nodrošināt, lai tās tiesnešiem un darbiniekiem būtu iespējas piedalīties profesionālās pilnveides pasākumos un pieredzes apmaiņā ar kolēģiem valsts un starptautiskā līmenī.
Aktuālu informāciju un jaunas zināšanas var iegūt tikai tad, ja tiek racionalizēti iekšējie procesi un izmantotas modernas tehnoloģijas. Mēs esam pārliecināti, ka tiesām jābūt mūsdienīgām un digitāli attīstītām. Satversmes tiesa sper izšķirošus soļus pretim jaunajām informācijas tehnoloģijām un viedajiem IT risinājumiem, tādējādi izmantojot 21. gadsimta priekšrocības. Tie nav tikai tāli mērķi un cerības. Covid-19 apstākļos Satversmes tiesas darbs neapstājās pat uz vienu dienu, mēs turpinājām pildīt savas funkcijas attālināti un hibrīda režīmā. Mēs plānojam turpināt juridisko dokumentu aprites digitalizāciju. Satversmes tiesas tiesnešiem ir arī redzējums par iespējamiem tiesiskā regulējuma uzlabojumiem, lai racionalizētu Satversmes tiesas procesu. Satversmes tiesa turpinās attīstību e-risinājumu virzienā, tādējādi dodot iespēju sabiedrībai un iestādēm sazināties ar mums nevis papīra formātā, bet arvien vairāk digitālā formātā.
Ļaujiet man turpinājumā iepazīstināt ar mūsu ilgtspējības un atbildības par vidi koncepciju. Tiesa ir apstiprinājusi Zaļās politikas pamatnostādnes, kas ir daļa no tās apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Tās uzliek tiesai pienākumu samazināt atkritumu, tostarp drukāta papīra, daudzumu un pēc iespējas vairāk pārstrādāt atkritumus, lai taupītu resursus un citādi veicinātu videi draudzīgu rīcību.
Ekselences, cienījamie viesi!
Vienā no saviem spriedumiem Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienai personai ir jāgarantē tiesības brīvi iegūt informāciju par tiesu varas darbību.[5] Turklāt šī informācija būtu jāsniedz ne tikai pēc pieprasījuma, bet arī proaktīvi, veidojot aktīvu dialogu ar citiem valdības atzariem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc neatkarīgu, profesionālu un mūsdienīgu tiesu raksturo arī atvērtība šādam dialogam. Pēdējos gados Satversmes tiesa ir īstenojusi vairākus dialoga pasākumus: par katru ierosināto un pēc būtības izskatīto lietu tiek sagatavoti visaptveroši paziņojumi presei; tiek ierakstīti tiesnešu video komentāri par spriedumiem vai rīkotas preses konferences; atklātas tiesas sēdes tiek pārraidītas tiesas Youtube kanālā; informācija par tiesas darbu tiek publicēta arī tās Twitter kontā; tiesa publicē analītiskas publikācijas par pamattiesībām; rīko starpdisciplināras sarunas un publicē podkāstu sēriju. Tiesa īpaši pievēršas skolu jaunatnei – Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki lasa lekcijas skolās, katru gadu tiek rīkots skolēnu zīmējumu un eseju konkurss, kā arī tiek organizēti tematiski tīmekļa semināri. Šomēnes Satversmes tiesa durvis vēra arī plašākai publikai – pirmo reizi apmeklētājiem tika atvērts arī Satversmes tiesas muzejs. Ļaujiet dalīties arī ar statistiku – vairāk nekā 1000 apmeklētāju – pieaugušie, jaunieši un bērni – apmeklēja tiesu, tādējādi gūstot zināšanas par mūsu Satversmi un tiesas darbu. Mums ir svarīgi veidot un uzturēt dialogu ar sabiedrību. Tādējādi mēs varam veicināt kvalitatīvu domu apmaiņu par mūsdienu izaicinājumiem, aizsargāt demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un principus. Dialoga ceļā sabiedrība redz, dzird un labāk izprot tiesu varu. Dialogs ir neatņemama un nozīmīga demokrātiskas juridiskās kultūras sastāvdaļa. Mēs turpināsim paplašināt savas aktivitātes, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par Satversmes vērtībām un pamattiesībām.
Aktīva dialoga uzturēšana ir svarīga ne tikai valsts, bet arī starptautiskā līmenī. Mēs ticam konstitucionālo tiesu un to tiesnešu tiesiskā dialoga spēkam un pievienotajai vērtībai Eiropas un pasaules mērogā. Latvijas Satversmes tiesa ir daļa no Eiropas tiesnešu saimes, mums ir nepieciešams uzklausīt vienam otru, mācīties vienam no otra, lai saprastu, kā visefektīvāk pildīt savu misiju. Latvijas Satversmes tiesa ir arī aktīva Eiropas tiesību sistēmas un pasaules konstitucionālo tiesu kopienas dalībniece, apzinoties starptautiskās sadarbības nozīmi. Satversmes tiesa veido un uztur starptautiskās sadarbības attiecības ar Eiropas konstitucionālajām tiesām un citu pasaules valstu tiesām. Tā iesaistās dialogā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu un Eiropas Savienības Tiesu. Satversmes tiesa arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu Austrumu partnerības valstu ciešākā integrācijā kopējā Eiropas tiesiskuma telpā. Viena no Satversmes tiesas prioritātēm ir stiprināt mūsu starptautisko iesaisti un sadarbību, lai sekmētu kopējās Eiropas tiesiskuma telpas attīstību un rosinātu starptautiskās debates par Latvijai un visai Eiropai nozīmīgiem jautājumiem.
Dāmas un kungi!
Šogad Latvija atzīmē 100 gadus kopš Satversmes – vienas no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā – pieņemšanas un spēkā stāšanās. Tomēr Satversmes vērtība ir ne tik daudz tās ievērojamajā vecumā, cik saturā. Pirms gadsimta pieņemtie kodolīgie, savstarpēji saistītie un saskaņotie tiesību noteikumi joprojām ir aktuāli un piemērojami mūsdienās. Konstitucionālās normas ne tikai atspoguļo pagātni un nosaka tiesisko kārtību tagadnē, bet arī aicina domāt par nākotni un rīkoties ilgtspējīgi.
Ilgtspēja ir Satversmes pamatā. Satversmes preambulā uzsvērts, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai nodrošinātu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Satversme nosaka atbildīgu attieksmi pret līdzcilvēkiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Tā definē Latviju kā līdzvērtīgu starptautiskās sabiedrības locekli, kas aizstāv valsts intereses un veicina ilgtspējīgu un demokrātisku vienotas Eiropas un pasaules attīstību.
Ilgtspējīgu demokrātisku un tiesisku valsti nevar uzbūvēt vienā dienā vai uzdāvināt, tā ir jāveido, strādājot kopā. Arī Satversmes tiesa ar saviem nolēmumiem un citām darbībām katru dienu darbojas šajā jomā. Piemēram, šā gada septembrī, atzīmējot Satversmes simtgadi, Satversmes tiesa rīkos starptautisku konferenci “Ilgtspēja kā konstitucionāla vērtība: Nākotnes izaicinājumi”. Konferencē tiks apspriesta demokrātijas ilgtspēja un risinājumi demokrātijas apdraudējumiem, kā arī cilvēktiesību ilgtspēja – iespējamā vajadzība pēc jaunām cilvēktiesībām un esošo cilvēktiesību aizsardzība moderno tehnoloģiju laikmetā. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs nonāksim pie jaunām atziņām un risinājumiem, ar kuriem varēsim dalīties ar pārējo pasauli.
Ekselences, dāmas un kungi!
Ļaujiet man vēlreiz pateikties jums par dalību šajā īpašajā sanāksmē šeit, Satversmes tiesā. Godātie vēstnieki, es vēlos pateikties jums katram atsevišķi par jūsu personīgo ieguldījumu mūsu attiecību stiprināšanā tiesību jomā. Mēs atzīstam katras valsts diplomātiskā korpusa svarīgo un atbildīgo uzdevumu uzturēt starptautiskās attiecības sadarbības garā un nodrošināt mieru visā pasaulē. Latvijas Satversmes tiesa vēlas stiprināt mūsu dialogu.
Paldies par jūsu uzmanību!
[1]Skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 motīvu daļas 1.2. punktu un 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2. punktu.
[2]Ziemele I. Satversmes tiesa kā vērtību tiesa: pirmie 25 gadi. Jurista Vārds, 07.12.2021, Nr. 49.
[3]Skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra spriedumu lietā Nr. 2007-03-01, 26. punktu).
(Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedums lietā Nr. 2009-11-01, 7.1. punkts).
(Satversmes tiesas 2015. gada 12. novembra spriedums lietā Nr. 2015-06-01, 11.1. punkts)