Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa priekšlasījums Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences V kongresā
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa priekšlasījums Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences V kongresa B sesijā “Pieteikums”
2022. gada 6. oktobrī
Augsti godātais Indonēzijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja kungs,
Sesijas priekšsēdētāja kungs,
Cienījamie kolēģi,
Man ir patiess gods uzrunāt Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences V kongresa dalībniekus. Esmu pārliecināts, ka Pasaules Konstitucionālās justīcijas konference ir stratēģiski nozīmīgs forums, kas veicina un sekmē pasaules mēroga tiesisko dialogu starp konstitucionālajiem tiesnešiem, kuru darbs ir aizsargāt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Vēlos pateikties Turcijas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja kungam par jūsu vērtīgo analīzi par konstitucionālo tiesu lomu sociālā miera saglabāšanā! Paturot prātā mūsu sesijas centrālo tematu “Pieteikums”, savā uzrunā vēlos dalīties ar dažām idejām saistībā ar jūsu runas galvenajām atziņām.
Pirmkārt, godājamais galvenais referents uzsvēra, ka plurālisms un daudzveidība ir nepieciešami un būtiski demokrātiskai sabiedrībai. Runājot par šo aspektu, es uzskatu – tā pamatā ir jābūt pārliecībai, ka ikkatrs cilvēks ir unikāls un ka sabiedrība, kas balstās uz brīvības ideju, ir vispiemērotākā vide, lai sevi realizētu. Ja savas personības spēsim realizēt dažādos veidos, varēsim sniegt ieguldījumu savu valstu attīstībā.
Tomēr es varu piekrist galvenā referenta bažām, ka sociālā daudzveidība var ietekmēt sociālo mieru. Izskatot lietas par konfliktiem sabiedrībā, konstitucionālajām tiesām, manuprāt, ir jāpatur prātā, ka, no vienas puses, mums ir nepieciešams cienīt katras personas brīvību, taču, no otras puses, galējo robežu pienācīgam līdzsvaram nosaka valsts konstitucionālā identitāte. Tas nozīmē, ka persona var īstenot savas brīvības tikai t.s. valsts konstitūcijas neaizskaramā kodola ietvarā, un demokrātija nedrīkst funkcionēt veidā, kas pieļauj, ka persona vai kāda sabiedrības grupa to akceptē tikai tad, kad tai vēlamais viedoklis gūst virsroku.
Aizsargāt un līdzsvarot minētās personas brīvības var konstitucionālās tiesas, izskatot fizisku personu iesniegtos pieteikumus. Tā kā individuāls pieteikuma veids – konstitucionāla sūdzība – ir efektīvs līdzeklis cilvēktiesību aizsardzībai, konstitucionālās tiesas faktiski ir kļuvušas par galvenajiem spēlētājiem, kas nodrošina sabiedrības “vienotību daudzveidībā”. Tādēļ rodas jautājums – kādi varētu būt iemesli tam, ka daudzās tiesību sistēmās visā pasaulē joprojām netiek atbalstīta ideja par individuālās sūdzības institūta ieviešanu? Kādēļ tik daudzas valstis savā jurisdikcijā neizmanto tik efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību konstitucionālā tiesa var spēlēt būtisku lomu miera un sociālā taisnīguma uzturēšanā?
Otrais aspekts, kuram es vēlētos pieskarties, ir nepieciešamais tiesiskais pamats, lai konstitucionālās tiesas varētu nodrošināt sociālo mieru. Būtībā konferences dalībnieki tika aicināti pārdomāt jautājumu, vai precīza “miera un izlīguma” tiesiskā regulējuma esamība ir priekšnoteikums, lai tiesas varētu to nodrošināt. Manuprāt, jautājumam par precīzu tiesisko regulējumu nav būtiskas nozīmes, jo nepieciešamība garantēt sociālo mieru izriet no vērtībām, kas nostiprinātas mūsu konstitūcijās. Arī tad, ja sociālā miera tiesiskais regulējums expressis verbis nepastāv, tādas vērtības kā demokrātija, ilgtspēja, cilvēka cieņa un pamattiesību aizsardzība ir tie pamatpīlāri, kam jāgarantē miers un sabiedriskais izlīgums ikvienā situācijā. Interpretējot pamattiesību katalogu kopsakarā, ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp konkurējošām interesēm.
Šajā brīdī es vēlētos īpaši uzsvērt galvenā referenta secinājumus. Lai gan lielākā daļa konstitucionālo tiesu nav minējušas jēdzienus “sociālais miers un izlīgums”, tās ir veicinājušas mierīgu sabiedrības līdzāspastāvēšanu, nodrošinot un veicinot tādus konstitucionālos principus kā varas dalīšana, tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības.
Vienlaikus konstitucionālajām tiesām būtu jāņem vērā, ka konstitūcijā nostiprinātās vērtības ir samērā plašas, un kā tiesiskais pamats tās jāpiemēro tā, lai nodrošinātu sociālo mieru, nevis šķeltu sabiedrību. Lai veicinātu diskusiju, es gribētu aicināt savu cienījamo kolēģi galveno referentu apspriest šādu jautājumu: mēs varam iedomāties apstākļus, kad politiķi vienprātības trūkuma dēļ izvēlas nerisināt sociāli un ētiski neviennozīmīgu jautājumu, piemēram, jautājumu saistībā ar eitanāziju. Vai tiesām būtu jālemj par jautājumiem, kas tiek apspriesti parlamentā? Ja atbilde ir apstiprinoša, kā tiesas varētu izvairīties no sabiedrības polarizācijas un konfliktiem, kā arī no konstitucionālām krīzēm, kas saistītas ar strīdiem par tiesu kompetences robežām?
Noslēgumā es vēlētos pievērsties savas uzrunas pēdējam punktam. Lūdzu, aplūkojiet šīs konferences simbolu. Tas ir miera balodis un mūsu mīļotās pasaules karte. Mūsu simbola centrā ir Ukraina, kur šobrīd norisinās nežēlīgs karš. Šajā karā Ukrainas civiliedzīvotāju spīdzināšana un slepkavības ir Krievijas spēku ikdiena. Tā kā man ir jārunā par pieteikumu konstitucionālajai tiesai, es gribētu vaicāt šai plašajai auditorijai – ar kādu pieteikumu izskatīšanu nodarbojas Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa? Atbildi uz to ir sniegusi pati tiesa, pirms trim dienām pārkāpjot starptautiskās tiesības un apstiprinot Ukrainas teritorijas daļas aneksiju. Tādējādi šī tiesa ir pārvērtusies par politisku institūciju autokrātiska režīma ambīciju leģitimēšanai, un tai nerūp sociālais miers nedz Ukrainā, nedz savā valstī. Šāda tiesa vairs nav tiesa Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences statūtu 1. panta izpratnē. Šī panta mērķis ir apvienot visas pasaules konstitucionālās tiesas, kuras patiesi ir apņēmušās aizsargāt tādas kopīgas vērtības kā tiesiskums, demokrātija, cilvēktiesības un cilvēka cieņa. Ja mani dārgie kolēģi no citu kontinentu tiesām patiesi uzskata, ka Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa ievēro statūtu 1. pantu, tad rodas jautājums – kam vēl pasaulē būtu jānotiek, lai tas varētu kalpot par reālu pamatu agresorvalsts tiesas izslēgšanai no pasaules konstitucionālo tiesu saimes?
Paldies!