Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa atklāšanas uzruna konferencē “Konstitucionālo tiesu loma Eiropu vienojošo kopējo vērtību konkretizācijā”
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš
Atklāšanas uzruna konferencē “Konstitucionālo tiesu loma Eiropu vienojošo kopējo vērtību konkretizācijā”
Rīga, 2024. gada 1. marts
Cienījamā Tieslietu ministres kundze!
Cienījamie kolēģi, tiesneši, profesori un konferences dalībnieki!
Esiet sveicināti Latvijas galvaspilsētā Rīgā Satversmes tiesas starptautiskajā konferencē “Konstitucionālo tiesu loma Eiropu vienojošo kopējo vērtību konkretizācijā”, kas tiek rīkota par godu divdesmitajai gadadienai kopš brīža, kad Latvija un vēl deviņas valstis kļuvušas par vērtību un tiesību kopienas – Eiropas Savienības – dalībvalstīm!
Tikko Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģenta Jurģa Cābuļa vadībā kopīgi nodziedājām Latvijas valsts himnu, kas ir arī mūsu tautas lūgsna. Tā dažādos laikos kā Latvijas tautu vienojošā kopkora dziesma vadīja mūs turp, kur esam tagad – uz mūsu kopējām mājām – Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.
Latvietim caur Dziesmu un deju svētku kodu būtu samērā viegli citas kultūras pārstāvim paskaidrot mūsu nācijas identitātes pamatus. Turpretim Latvijas valsts konstitucionālā identitāte un tās konstatēšanas pamatojums jau ir samērā sarežģīts juridisks uzdevums, kas ir risināms dialogā ar Eiropas Savienības tiesu. Piemēram, lietā par privātajām augstskolām noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz valodas lietojumu studiju programmu īstenošanā gan Satversmes tiesa, gan Eiropas Savienības tiesa uzsvēra valsts valodas kā valsts konstitucionālās identitātes elementa būtisko nozīmi. Minētā Satversmes tiesas lieta ir uzskatāms piemērs tam, ka valsts konstitucionālā identitāte visā Eiropas Savienībā var harmoniski pastāvēt līdzās no pārnacionālā tiesiskā regulējuma izrietošajām prasībām.
Satversmes tiesas starptautiskās konferences allaž kalpo kā diskusiju forums, lai apspriestu un radītu jaunas idejas par konstitucionālajām vērtībām. Šodienas konferences temats ir organisks turpinājums iepriekš pēctecīgi virzītajai iecerei sekmēt triju tiesību sistēmu – nacionālo, starptautisko un Eiropas Savienības tiesību – efektīvu savstarpējo mijiedarbību.
Viens no pirmajiem soļiem bija Eiropas Savienības Tiesas un dalībvalstu tiesu konferenču cikla “Vienoti dažādībā” aizsākšanās Rīgā 2021. gadā. Nākamajā konferencē Hāgā, kas neformāli tika dēvēta par Rīga Divi, Satversmes tiesa jau piedāvāja kritērijus tam, kā konkrēta nacionāla vērtība varētu tikt atzīta par valsts konstitucionālās identitātes daļu. Savukārt pagājušajā septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā diskutējām par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmu un nacionālo konstitucionālo identitāšu kodola nozīmi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē. Visbeidzot šodien vienā konferencē savietosim visu trīs tiesisko sistēmu problēmjautājumus, kuru vienota izpratne veidos mūsu kopīgās tiesiskās telpas nākotni.
Konference tiks organizēta divās paneļsesijās: “Dalībvalstu konstitucionālo identitāšu saskaņošana ar kopējām Eiropas vērtībām” un “Eiropas sabiedrisko kārtību veidojošais Eiropas konsenss”. Un šādam dalījumam ir rūpīgi pārdomāti iemesli.
Nav šaubu, ka gan Eiropas Savienības, gan Eiropas Padomes tiesiskās sistēmas pamatā ir vienotas Eiropas vērtības. Taču vienlaikus pastāv dalībvalstīm būtiski konstitucionālās identitātes elementi, un tiesību piemērošanas procesā var rasties reāla vai iedomāta Eiropas kopējo vērtību un valstu konstitucionālo identitāšu sadursme.
Šīs konferences mērķis ir tuvināties vienotai izpratnei par to, kā:
pirmkārt, atšķirt “īstas” konstitucionālās identitātes no citām nacionālajām vērtībām, kuras tomēr nesasniedz noteiktu “kvalitātes” standartu, lai tiktu uzskatītas par konkrētās dalībvalsts konstitucionālo pamatu;
otrkārt, kā konstitucionālās identitātes elementus pareizi piemērot, lai panāktu taisnīgu un ilgtspējīgu risinājumu visā Eiropas Savienības kontekstā.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka tiesības atrodas pastāvīgā attīstības procesā, konferencē uzmanība būtu jāvelta doktrīnā izvirzītajām tēzēm, ka varētu pastāvēt Eiropas kopējo vērtību “negrozāmais kodols”, kuru valstu konstitucionālās identitātes ietekmēt nevar.
Šodienas konferences otrajā sesijā aplūkosim jautājumus, kas attiecas uz Eiropas konsensu, kuru pamatā pazīstam kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā attīstītu doktrīnu, ko iespējams saprast kā pastāvošu vai tieši pretēji – mainīgu – Eiropas vērtību kopuma atspoguļojumu. Kā redzam no pēdējo gadu judikatūras, Eiropas konsensam ir reāla ietekme uz pamattiesību tvērumu un piemērošanu, tomēr nacionālajām tiesām nepieciešama skaidrība par to, kāda metodoloģija izmantojama, lai pārliecinātos par Eiropas konsensa pastāvēšanu un ietekmi uz pamattiesību standartu. Konferences organizatoru komanda, raugoties nākotnē, bija drosmīga uzrunāt dalībniekus būt par sava veida vizionāriem un diskutēt arī par to, ka, ja jau Eiropas konsensu saprot kā mehānismu, kas ietekmē izpratni par kopējo Eiropas vērtību saturu, tad vai un kādā veidā Eiropas konsenss varētu veidot arī Eiropas Savienības tiesiskās sistēmas attīstību?
Visbeidzot uzrunas noslēgumā vēl minēšu divus būtiskus aspektus. Tā kā tradīcijām piemīt liels spēks – Rīgas konference līdzīgi kā pirmspandēmijas laikos ir atgriezusies pie norises gada pirmajā pusē. Pavasara tuvošanās ir cerību laiks, tāpēc jau šobrīd ar optimismu raugos uz 2025. gada pavasara konferenci Rīgā, kuru Eiropas Padomes projekta “Atbalsts konstitucionālās justīcijas attīstībai Ukrainā” ietvaros Satversmes tiesa rīkos kopā ar Ukrainas Konstitucionālo tiesu. Ukraiņu kolēģi kara apstākļos ne tikai nodrošina sava darba nepārtrauktību, bet arī attīstās un izvirza augstus mērķus nākotnes Ukrainai – demokrātiskai tiesiskai valstij attīstīto Eiropas valstu saimē!
Domājot par konferences kvalitāti, esam ņēmuši vērā novērojumu, ka reizēm ir pietrūcis laika diskusijām, taču jāteic, ka tieši diskusijas sniedz lielu pievienoto vērtību konferenču mērķu sasniegšanai. Tāpēc konferences organizatoru komanda šajā reizē ir paredzējusi neierasti daudz laika jautājumiem un replikām. Aicinu ikvienu aktīvi iesaistīties aplūkojamo tiesību jautājumu apspriešanā!
Novēlu konferences dalībniekiem veiksmi, apzinot iespējas, kā īstenot harmoniskāku šo triju tiesisko sistēmu mijiedarbību!