Satversmes tiesas 20. gadadienai veltīta starptautiska konference “Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī”, kuru organizē Satversmes tiesas un Eiropas Padomes komisija “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija)
Aldis Laviņš
Latvijas Republikas Satversmes tiesas priekšsēdētājs
Rīgā 2016. gada 26. maijā
Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs!
Godājamais Tieslietu padomes priekšsēdētāj!
Godātie tiesu priekšsēdētāji un tiesneši!
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Man ir liels gods un patiess prieks uzrunāt Jūs konferencē, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes tiesas 20 gadu darbam.
Satversmes tiesas izveidošana nav bijis viegls process. Pēc ilgām diskusijām un nopietna darba 1996. gadā tika izdarītas izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme), kas ir spēkā kopš 1922. gada un tādējādi ir viena no vecākajām Eiropas konstitūcijām. Raugoties no Satversmes viedokļa, Satversmes 85. pantā izdarītās izmaiņas vērtējamas kā lielākais institucionālais jauninājums konstitucionālajā sistēmā.
Tāpat 1996. gadā tika pieņemts arī Satversmes tiesas likums un darbu uzsāka Satversmes tiesa.
Šodien mēs varam runāt par vairākiem posmiem Satversmes tiesas darbībā. Centīšos tos īsi ieskicēt.
Pirmais posms – no 1996. līdz 2001. gadam. Šis bija laiks, kad Satversmes tiesa: izveidojās kā patstāvīga institūcija; nodibināja sakarus ar citām Eiropas konstitucionālajām tiesām un uzsāka šo tiesu prakses pētīšanu un pārņemšanu; Satversmes tiesas reglamentā iedzīvināja un praksē pārbaudīja Satversmes tiesas procesu kā atsevišķu tiesvedības veidu; pasludināja virkni spriedumu, kas pierādīja Satversmes tiesas spēju gan risināt konstitucionāli principiālus strīdus, gan izšķirt politiski sensitīvas lietas.
Tomēr būtiskākais bija tas, ka ar pirmajiem nolēmumiem Satversmes tiesas iedvesmoja Latvijas juristus mainīt juridisko domāšanu un pārņemt Rietumu tiesību lokam atbilstošu tiesību izpratni un piemērošanas metodoloģiju.
Otrais posms – no 2001. gada, kad stājās spēkā Satversmes tiesas likuma grozījumi par konstitucionālo sūdzību, līdz 2009. gadam. Tas ir laiks, kad Satversmes tiesa izstrādāja un attīstīja Satversmes interpretācijas metodiku un atklāja Satversmes VIII nodaļas (Cilvēka pamattiesības) saturu. Šajā laikā Satversmes tiesā izskatītajās lietās ieliktais pamats šo tiesību jautājumu izpratnē tiek izmantots arī šodien un būs noderīgs nākotnē.
Piemēram, jau 2001. gadā Satversmes tiesa atklāja latviešu valodas sasaisti ar pamatnācijas pastāvēšanu un attīstību, norādot, ka latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomas sašaurinājums valsts teritorijā uzskatāms par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu.
Kā otrs piemērs jāpiemin 2007. gadā izskatītā tā saucamā Robežlīguma lieta par Latvijas un Krievijas valsts robežu, kurā Satversmes tiesa izvērsti formulēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijā nostiprināto Latvijas valstiskuma nepārtrauktības principu un tās svarīgo vietu Latvijas konstitucionālajās tiesībās.
Vēl viens piemērs attiecas uz 2009. gadā izskatīto lietu, kurā Satversmes tiesa analizēja Lisabonas līguma atbilstību Satversmei un norādīja, ka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā nepārkāpj tautas suverenitātes principu. Atsevišķu kompetenču nodošana Eiropas Savienībai nav uzskatāma par suverenitātes vājināšanu, bet gan tās izmantošanu, lai sasniegtu Eiropas Savienības līgumos noteiktos mērķus, kuri nav pretrunā ar Satversmē nostiprinātām vērtībām un interesēm.
Šis ir arī laiks, kad iezīmējās Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas dialogs un tā nozīme abu tiesu praksē.
Trešais posms – no 2009. līdz 2013. gadam. Šis posms visvairāk saistās ar tā saucamajām “krīzes lietām”. Valstij grūtajā brīdī, kad parlamentam nācās pieņemt sarežģītos un personām nelabvēlīgos tā saucamos “krīzes likumus”, Satversmes tiesa kļuva par kaut ko līdzīgu zibens novedējam, kam nācās uztvert gan nepamatotas, gan diemžēl arī pamatotas negatīvās emocijas no visdažādākajiem sabiedrības slāņiem un grupām.
Šis ir laiks, kad Satversmes tiesa risināja pensiju samazināšanas problēmas, tiesnešu algu samazināšanas jautājumu u.c. krīzes lietas.
Šajā posmā, neskatoties uz krīzes apstākļiem, Satversmes tiesa spēja izdarīt ilgtermiņā nozīmīgas iestrādes, kas mums šodien ļauj nodrošināt tiesas darbu labākā kvalitātē, efektīvi izmantojot tiesas labi izglītotos un spējīgos cilvēkresursus.
Svētku reize ir īstais laiks, kad pateikties visiem, kuri ir devuši ieguldījumu tajā, ka Satversmes tiesa ir institūcija, kura bauda sabiedrības uzticēšanos un respektu. Paldies bijušajiem Satversmes tiesas tiesnešiem, darbiniekiem un tiesas priekšsēdētājiem! Paldies par jūsu enerģijas un zināšanu dāsnu ieguldījumu.
Vienlaikus vēlos teikt, ka mēs nevaram apstāties pie sasniegtā. Tādēļ turpinājumā runāšu par nosacīti ceturto posmu Satversmes tiesas darbībā – no 2014. gada līdz šim brīdim.
Mēs vērtējam iespējas attīstīties un mērķtiecīgi pie tā strādājam, par ko liecina intensīvais darbs starptautisko attiecību veidošanā, kā arī Satversmes tiesas darba un pārvaldības uzlabošanā.
Uzstājoties Satversmes tiesas desmitgades konferencē, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs Endziņa kungs norādīja uz vairākām problēmām, kuras būtu risināmas. Ir patīkami konstatēt, ka daļa no tām ir novērstas. Tomēr vēl joprojām ir aktuāli jautājumi, kuri tuvākajā laikā ir jāsakārto.
Diemžēl šodien tāpat kā pirms 10 gadiem vēl aizvien aktuāls ir jautājums par valsts nodrošināto juridisko palīdzību gadījumos, kad persona vēlas iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā savu pamattiesību aizsardzībai.
Neskatoties uz to, ka Satversmes tiesā personai tiek nodrošināta efektīva tiesību aizsardzība, tomēr būtu vērts veikt uzlabojumus Satversmes tiesas procesā. Šā jautājuma sakārtošanai efektīvi jāizmanto savi resursi un jāveicina veiksmīga sadarbība ar likumdevēju.
Vēl aizvien aktuāls ir jautājums par Satversmes tiesas tiesnešu statusu, viņu sociālajām garantijām un bijušo tiesnešu potenciāla lietderīgu izmantošanu valsts vajadzībām. Būtiski ir apzināt, atbalstīt un izmantot šo zināšanām un pieredzes bagāto resursu mūsu valsts interesēs.
Godātie kolēģi, uzskaitītās aktualitātes ir mūsu nacionālās problēmas, ar ko mums pašiem jātiek galā.
Tomēr lielākais izaicinājums saistīts ar to, ka Satversmes tiesa līdzīgi kā pārējās Eiropas valstu konstitucionālās tiesas strādā Eiropas tālākās integrācijas, globalizācijas un dažādu krīžu ietekmes apstākļos. Tie ir izaicinājumi, kurus vairs nevar atrisināt lokāli.
No vienas puses, mēs esam atvērti Eiropas tiesībām un ciešai dalībvalstu sadarbībai. No otras puses, ir skaidrs, ka Latvijas Satversme šai integrācijai paredz robežas, lai nosargātu nacionālo konstitucionālo identitāti. Ar gandarījumu jāteic, ka līdz šim nav bijušas lielas viedokļu atšķirības starp Eiropas tiesām un konstitucionālajām tiesām, turklāt kārtība, ka visupirms tiesību jautājumu vērtēšana notiek nacionālā līmenī, dalībvalstu iedzīvotajos rada paļāvību, ka tiks sargāta nacionālā konstitucionālā identitāte un aizstāvētas Eiropas kopīgās vērtības.
Šobrīd, iespējams, vairāk nekā jebkad mēs runājam par to, cik svarīgi ir saglabāt vienotu Eiropu. Vienotu, jo mūs visus vieno kopīgas vērtības, kopīgi mērķi, līdzīgi izaicinājumi un kopīgi risinājumu meklējumi.
Ievērojot migrācijas un drošības krīzes apstākļus, risinājumi jāmeklē arī tādā svarīgā jautājumā kā valsts drošības un cilvēka pamattiesību līdzsvarošana. Kādus cilvēktiesību ierobežojumus šodien mēs uzskatām par samērīgiem un saprātīgiem, uz svaru kausa pretī liekot valsts drošību? Vai ir mainījusies sarkanā līnija, kuru tiesiskā valstī pārkāpt nav pieļaujams? Vēl aizvien mēs meklējam ne tikai līdzsvaru, bet arī atbildi uz jautājumu, ciktāl mēs varam runāt un rīkoties par valsts drošību kā leģitīmu mērķi cilvēktiesību ierobežošanai.
Godātie kolēģi, konstitucionālo tiesu starptautiskā sadarbība ir veids, kā aktuālās problēmas risināt plašākā mērogā ārpus vienas valsts robežām. Šis laiks būs raksturīgs ar tiesu dialoga nozīmi Latvijā un Eiropā.
Arī mūsu šodienas tikšanās ir viens no piemēriem, kā mēs veidojam kopīgu dialogu un risinām aktuālus jautājumus. Šajā brīdī vēlos pateikties tiem cilvēkiem, kas sekmējuši mūsu tikšanos konferencē!
Paldies Venēcijas komisijas pārstāvjiem par atbalstu šīs konferences rīkošanā!
Paldies Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas kolēģiem! Pateicoties Jūsu atbalstam, mums ir iespējams uzaicināt uz konferenci gan Austrumu partnerības valstu konstitucionālo tiesu kolēģus, gan arī ar Centrālāzijas valstu kolēģus!
Paldies ārvalstu kolēģiem, kas sagatavojuši konferencei prezentācijas!
Paldies laikrakstam “Jurista Vārds”!
Paldies Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei par iespēju translēt mūsu konferenci plašam skatītāju lokam!
Un, protams, milzīgs paldies Satversmes tiesas darbiniekiem un tiesnešiem par darbu konferences organizēšanā! Lai arī mūsu ir maz, strādājot vienotā komandā, varam iespēt daudz. Paldies jums!
Paldies kolēģiem par dalību konferences temata izvēlē! Šogad uzmanību veltīsim konstitucionālo tiesu kompetences robežu jautājumiem.
Lai konstitucionālā tiesa veiksmīgi pildītu savu pamatuzdevumu – nodrošinātu konstitūcijas virsvadību – būtiski ir demonstrēt saprātīgu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu nostāju tiesību jautājumos un, pieņemot lēmumus, respektēt izpildvaras un likumdevēja rīcības brīvību. Šobrīd atsevišķu valstu prakse pierāda, ka apdraudējums konstitucionālo tiesu neatkarībai var rasties, ja likumdevējs un izpildvara saskata tiesu varas rīcībā pārlieku aktīvismu un savas kompetences robežu pārsniegšanu.
Lai iespējami izvairītos no šādām situācijām, šodien un rīt diskutēsim par teorētiskiem un praktiskiem aspektiem saistībā ar konstitucionālās tiesas aktīvismu demokrātiskā valstī. Temats ir interesants, un mēs ceram uz vērtīgu domu apmaiņu.
Lai mūsu pieredze un idejas sekmē konferences veiksmīgu norisi!