Kolēģijas 2018. gada 23. augusta lēmums (pieteikums Nr. 127/2018)
LĒMUMS
par atteikšanos ierosināt lietu
Rīga 2018.gada 23.augusts
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 127/2018),Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, tiesneši Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,
konstatēja:
1.Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Kriminālprocesa likuma 488. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz ierobežojumus attiecībā uz krimināllietā nozīmējamo tiesas sēžu biežumu un ilgumu, (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pantam, 101. panta pirmajai daļai, 102. un 111. pantam, kā arī Eiropas Sociālās hartas I sadaļas 1. pantam.
2.Kriminālprocesa likuma 488. panta pirmā daļa nosaka: „ Tiesnesis ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc krimināllietas saņemšanas savā tiesvedībā pieņem lēmumu par krimināllietas iztiesāšanas laiku un vietu. Lēmumu uzraksta rezolūcijas veidā”.
3.Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4.Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Savukārt atbilstoši minētā panta 6. punktam Satversmes tiesa izskata lietas arī par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5.Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6.Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmā daļa nosaka: „Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.” Savukārt šā panta sestās daļas 1. punkts kopsakarā ar 18. panta pirmās daļas 4. punktu prasa pamatot, ka tieši apstrīdētās normas neatbilstība pieteikumā norādītajai augstāka juridiska spēka tiesību normai izraisa pieteikuma iesniedzējam pamattiesību aizskārumu.
Persona ir tiesīga vērsties Satversmes tiesā tikai tādā gadījumā, kad pastāv tieša saikne starp šīs personas pamattiesību ierobežojumu un pieteikumā apstrīdēto normu (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-01 12. punktu). Atbilstoši Satversmes tiesas likumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir noteiktas konkrētās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-02-01 5. punktu).
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ir viens no apsūdzētajiem krimināllietā. Minētā krimināllieta pašlaik atrodas iztiesāšanā pirmās instances tiesā. Pieteikumā norādīts, ka tiesas sēdes minētajā krimināllietā esot nozīmētas un notiekot gandrīz katru nedēļu, katru darba dienu, izņemot piektdienas. Turklāt sēdes aizņemot gandrīz visu darba dienu no plkst.10.00 līdz plkst.16.00. Apstrīdētā norma neparedzot nekādus ierobežojumus attiecībā uz krimināllietā nozīmējamo tiesas sēžu biežumu un to ilgumu.
Pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz apstrīdēto normu, noteiktais tiesas sēžu biežums un ilgums aizskar Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 96., 101. panta pirmajā daļā, 102. un 111. pantā, kā arī Eiropas Sociālās hartas I sadaļas 1. pantā noteiktās pamattiesības. Tādējādi no pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības savu pamattiesību aizskārumu saista ar apstrīdētās normas piemērošanu, tiesnesim nozīmējot tiesas sēžu grafiku. Tomēr Satversmes tiesai likumā nav noteikta kompetence vērtēt, vai tiesa tiesību normas attiecībā uz iesniedzēju piemērojušas pareizi (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2002-20-0103 secinājumu daļas 7. punktu). Satversmes tiesa nepārvērtē tiesību normu piemērošanas jautājumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 13. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2011-15-01 7. punktu). Turklāt kā izriet no pieteikumam pievienotajiem dokumentiem, tiesas sēžu grafiki ir tikuši saskaņoti ar procesa dalībniekiem. Rīgas apgabaltiesa (datums) vēstulē Pieteikuma iesniedzējam arī izskaidrojusi, ka lūgumi, kas attiecas uz tiesas sēžu grafiku, piesakāmi tiesas sastāvam, kuram tie attiecīgi jāvērtē. Ir konstatējami arī gadījumi, kad lietas izskatīšana ir atlikta un pārtraukumi starp sēdēm ilguši no vairākām dienām līdz pat mēnešiem. Tādējādi tiesas sastāvs vērtē un ņem vērā apstākļus, un gadījumos, kad konstatē objektīvus apstākļus attiecīgi rīkojas (sk. Rīgas apgabaltiesas (datums) vēstuli (numurs) uz [..] (datums) iesniegumu).
Tādējādi no pieteikuma neizriet, ka tieši apstrīdētās normas iespējamā neatbilstība pieteikumā norādītajai Satversmes normai, nevis tās piemērošana, izraisa Pieteikuma iesniedzējam pamattiesību aizskārumu.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā un 19.2 panta pirmās un sestās daļas 1. punktā noteiktajām prasībām.
Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 127/2018).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja I.Ziemele
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_nr._2018_127