Rīgā 2018. gada 19. jūnijā Cienījamās dāmas, godājamie kungi un mīļie kolēģi! Gatavojoties Jūs uzrunāt Pasaules latviešu juristu kongresa atklāšanas daļā, man nācās domāt par ideju, tiesību un prakses kopsakarībām. III Pasaules juristu kongress, kurš ir daļa no IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa, ir tas brīdis, kad tieši par šīm kopsakarībām ir nepieciešams domāt. Kāpēc? Jo […]
Pēdējā laikā īpašu sabiedrības uzmanību piesaistījis jautājums, vai pašvaldības dome savā nolikumā var ierobežot deputāta tiesības – noteikt uzstāšanās laiku domes sēdēs, noteikt uzdodamo jautājumu skaitu, noteikt jautājumu uzdošanas ilgumu u.tml. Raksta mērķis ir skaidrot, kādas ir pašvaldības domes tiesības regulēt pašvaldības deputāta tiesību izmantošanu. Pašvaldības deputāts un viņa amata izpildei nepieciešamās tiesības Likuma “Par […]
Rīgā 24.05.2018. Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē.[1] Ievads. Konstitucionālo tiesu loma līdzsvara noturēšanā konstitucionālo un starptautisko tiesību kā globālās tiesiskās kārtības divu pamata komponenšu vidū arvien pieaug. Mana pieeja balstās prezumpcijā, ka līdz ar starptautiskās sabiedrības konsolidēšanos nostiprinās universālās jeb globālās tiesības, kas ir horizontālas, izteikti plurālas un decentralizētas pēc savas dabas. Es norādīšu […]
Konferencē “Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā” sociologa Arņa Kaktiņa prezentētajā pētījumā par uzticēšanos tiesu sistēmai interesi raisīja dati par tiesneša taisnīguma izjūtas lomu tiesas spriešanā. 57% no aptaujātajiem tiesnešiem norādīja, ka lietas izsprieduši pēc likuma, pat ja iekšējā taisnīguma izjūta diktēja ko citu, 23% tiesnešu norādīja, ka viņiem ir grūti atbildēt, […]
Rīgā 2018. gada 21. maijā Dāmas un kungi! Šajā skaistajā, saulainajā, draudzīgajā dienā, kad mēs visi esam satikušies vienā zālē, lai runātu par ļoti svarīgām lietām, savā īsajā uzrunā es gribu veikt divas atkāpes: vēsturisku un salīdzinošu. “Taisnīgums ir augstākais tikums,” ir teicis Aristotelis, un, kopš cilvēce dzīvo kulturālā sabiedrībā, šai sabiedrībai ir tiesa. Vēsturiski tiesai gadu […]
Konferencē “Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā” sociologs Arnis Kaktiņš prezentēja pētījumu par uzticēšanos tiesu sistēmai, norādot, ka tikai 39% respondentu uzticas Latvijas tiesu sistēmai (no tiem tikai 3% uzticas pilnībā), savukārt neuzticas 42% (no tiem nemaz neuzticas 14%). Minētā informācija raisīja pārdomas par to, vai mūsu valsts pamatlikums pieprasa tiesnesim noteiktu […]
Rīgā 2018. gada 20. aprīlī Cienījamās advokātes, godātie advokāti! Šajā uzrunā vēlētos pieskarties trim aspektiem, proti, par valsti, par advokātiem un par darāmo darbu. Zvērinātu advokātu kā tiesu sistēmai piederīgu, neatkarīgu un tikai tiesībām pakļautu personu loma sabiedrībā un ietekme uz valstī notiekošajiem procesiem vienmēr ir bijusi nozīmīga. Kā piemēru vienmēr būtu jāatceras Latvijas pirmo prezidentu Jāni […]
Rīgā 2017. gada 13. decembrī Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais Tiesībsarga kungs, Tiesībsarga biroja darbinieki, Ministra kungs, dāmas un kungi, kolēģi! Valsts esība ir pamats cilvēktiesību nodrošināšanai, tas ir priekšnoteikums cerību un sapņu īstenošanai. Valsts varas atzaru sadarbība ir viena no formām kā to panākt. Jau tika pieminēts, […]
Ļubļanā 2017. gada 2. oktobrī Nodokļu tiesību normu konstitucionalitātes pārbaudes apjoms (tulkojums no angļu valodas) Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļu tiesību specifika ietekmē konstitucionālās kontroles apjomu. Tiesa norādījusi, ka regulējums, ciktāl tas paredz personai pienākumu maksāt nodokli, ietilpst Satversmes 105. panta pirmā un trešā teikuma tvērumā: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašuma tiesības var ierobežot […]
Belostokā 2017. gada 19. jūlijā (tulkojums no angļu valodas) Cienījamās dāmas un godātie kungi! Ģimene ir katras sabiedrības pastāvēšanas pamats un vienlaikus visai konservatīvs sabiedrības institūts. Tradicionāli ģimenes tiesības valsts ir regulējusi visai atturīgi, atstājot šos jautājumus sabiedrības ziņā. Vismaz tā tas bija Eiropas valstīs līdz XX gs. sākumam – vidum. Ģimenes tiesībās liela loma […]
