Kolēģijas 2024. gada 29. novembra lēmums (pieteikums Nr. 126/2024)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2024. gada 29. novembrī
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Irēna Kucina, tiesneses Anita Rodiņa un Jautrīte Briede,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 126/2024),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu:
1.1. atzīt Administratīvā procesa likuma 320.1 pantu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam;
1.2. apturēt tiesvedību administratīvajā lietā [..].
2. Apstrīdētā norma noteic, ka apelācijas instances tiesa vai Augstākās tiesas tiesnešu kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota vai klaji aizskaroša un izaicinoša.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija vērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Pieteikumā ir apstrīdēta likuma normas satversmība, tādēļ pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
Ar Senāta rīcības sēdes lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties arī uz apstrīdēto normu, atteikts izskatīt Pieteikuma iesniedzējas blakus sūdzību par apelācijas instances tiesas lēmumu. Tādējādi apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējai ir piemērota, un Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tā aizskar viņai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otro daļu persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai vienīgi gadījumā, ja viņa ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem vai arī ja personai šādu iespēju nav.
Senāta rīcības sēdes lēmums par atteikšanos izskatīt Pieteikuma iesniedzējas blakus sūdzību nav pārsūdzams. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai nav iespēju aizstāvēt savas pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka: “Ja nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.”
Konkrētajā gadījumā termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai ir skaitāms no brīža, kad Senāts rīcības sēdē nolēma atteikties izskatīt Pieteikuma iesniedzējas blakus sūdzību lietā Nr. [..], tas ir, no [datums]. Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2024. gada 21. novembrī. Tādējādi minētais sešu mēnešu termiņš ir ievērots.
Līdz ar to pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajā daļā un ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktajām prasībām.
7. Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka pieteikumā jānorāda juridiskais pamatojums. Juridiskais pamatojums Satversmes tiesas likuma izpratnē nozīmē juridisko argumentāciju, kurā pamatota apstrīdētās normas neatbilstība pieteikumā norādītajai augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo nenodrošina blakus sūdzības izskatīšanu pēc būtības.
Kritēriji, pēc kuriem vērtējama tiesību normas atbilstība Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, var atšķirties atkarībā no tā, vai apstrīdētā norma liedz pēc būtības vai ierobežo pieeju tiesai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 26. novembra spriedumu lietā Nr. 2002‑09‑01 un 2017. gada 10. februāra spriedumu lietā Nr. 2016‑06‑01), vai arī pārkāpj kādu no taisnīgas tiesas garantijām vai principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017‑23‑01).
Piemēram, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu tiek liegtas pēc būtības situācijā, kad apstrīdētā norma liedz personai pieeju “tiesai” šā vārda institucionālajā nozīmē un konkrētā procesa ietvaros netiek nodrošinātas tiesībām uz taisnīgu tiesu atbilstošas procesuālās tiesības (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. 2016‑06‑01 33. punktu).
No Satversmes tiesas judikatūras arī izriet, ka likumdevējam ir plaša rīcības brīvība noteikt ierobežojumus pārsūdzības instances pieejamībai. Lai pārsūdzības instances tiesa varētu pienācīgi veikt savu darbu, likumdevējs ir tiesīgs to atslogot no atsevišķu kategoriju sūdzību izskatīšanas (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005‑18‑01 13.1. punktu). Turklāt tiesības uz pieeju pārsūdzības instancei neietver prasību ikvienu lietu izskatīt pēc būtības un sagatavot pilnu tiesas nolēmumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2013‑02‑01 11. punktu).
Pieteikumā citētas vairākas Administratīvā procesa likuma normas un ietverts vispārīgs Pieteikuma iesniedzējas viedoklis, ka nav iespējams nonākt pie taisnīga un objektīva lietas iznākuma, ja blakus sūdzība netiek izskatīta pēc būtības. Tomēr šāds vispārīgs viedoklis bez juridiskiem argumentiem par to, kādēļ tieši apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, nav uzskatāms par pieteikuma juridisko pamatojumu Satversmes tiesas likuma izpratnē.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta prasībām.
8. Ievērojot to, ka lieta Satversmes tiesā nav ierosināma, šā lēmuma 1.2. apakšpunktā norādītais lūgums ir atstājams bez izskatīšanas.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
1. Atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 126/2024).
2. Atstāt bez izskatīšanas šā lēmuma 1.2. apakšpunktā norādīto lūgumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Irēna Kucina
_____________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr. 2024_126