Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par aizliegumu ēkas numura zīmē līdz ar ielas nosaukumu latviešu valodā to norādīt arī svešvalodā

17.11.2017.

Satversmes tiesa 2017. gada 17. novembrī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā “Par Valsts valodas likuma 18. panta pirmās daļas un 21. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.

Apstrīdētās normas

Valsts valodas likuma 18. panta pirmā daļa:

“Latvijas Republikā vietu nosaukumi veidojami un lietojami valsts valodā.”

Valsts valodas likuma 21. panta pirmā daļa:

“Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. Šis noteikums attiecināms arī uz privātām iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskas funkcijas, ja informācijas sniegšana saistīta ar attiecīgo funkciju izpildi.”

Augstāka juridiska spēka norma

Satversmes 96. pants:

“Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Ludmilas Rjazanovas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka viņa uz sev piederoša nekustamā īpašuma bija piestiprinājusi ēkas numura zīmi, kurā ielas nosaukums līdzās valsts valodai bija atveidots arī svešvalodās – angļu un krievu valodā. Pieteikuma iesniedzēja tika saukta pie administratīvās atbildības, jo šāda ēkas numura zīme pārkāpjot Valsts valodas likumā noteiktās normas.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka aizliegums ēkas numura zīmē līdz ar ielas nosaukumu latviešu valodā to norādīt arī svešvalodā nesamērīgi ierobežo viņas tiesības uz privāto dzīvi un mājokļa neaizskaramību.

Tiesas secinājumi un lēmums

Par tiesvedības izbeigšanu daļā par Valsts valodas likuma 21. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 96. pantam (tiesības uz privāto dzīvi)

Saeima lūdza tiesvedību šajā lietas daļā izbeigt, norādot, ka pieteikuma iesniedzējai piemērotā apstrīdētā norma − Valsts valodas likuma 21. panta pirmā daļa − nevarēja ierobežot pieteikuma iesniedzējas pamattiesības, jo pēc būtības nebija tai piemērojama. Arī Tiesībsargs sniedza viedokli, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama. [10.]

Satversmes tiesa secināja, ka no Valsts valodas likuma 21. panta pirmās daļas teksta un tās redakcijas sagatavošanas materiāliem izriet, ka šīs normas mērķis ir noteikt informācijas sniegšanu tikai valsts valodā gadījumos, kad informācijas sniedzējs pilda publisku funkciju, izslēdzot no normas subjektu loka personas, kas darbojas privātajā jomā. [11.]

Lai gan administratīvā pārkāpuma lietā netika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējai ar likumu vai citu normatīvo aktu būtu deleģēta kādas noteiktas publiskas funkcijas veikšana, pieteikuma iesniedzēja tika saukta pie administratīvās atbildības, citstarp pamatojoties uz Valsts valodas likuma 21. panta pirmo daļu. Satversmes tiesa norādīja, ka tiesību normas kļūdaina piemērošana nav pamats tiesību normas satversmības izvērtēšanai Satversmes tiesā. Tā kā Valsts valodas likuma 21. panta pirmā daļa neskar pieteikuma iesniedzēju kā privātpersonu un attiecīgi arī neskar viņai Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības, Satversmes tiesa nolēma tiesvedību šajā lietas daļā izbeigt. [11.]

Par tiesvedības izbeigšanu daļā par Valsts valodas likuma 18. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 96. pantam (tiesības uz privāto dzīvi)

Satversmes tiesa secināja, ka Valsts valodas likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktais pienākums vietu nosaukumus lietot valsts valodā nav sašaurināms, to attiecinot tikai uz publiskās varas institūcijām, tas attiecas arī uz privātpersonām. [14.]

Satversmes tiesa norādīja, ka, aizliegums pieteikuma iesniedzējai ēkas numura zīmē līdz ar ielas nosaukumu latviešu valodā to norādīt arī svešvalodā izriet no Valsts valodas likuma 18. panta pirmās daļas un viņai ir piemērots ar Liepājas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem, kas šādu aizliegumu atkārto. [15.]

Satversmes tiesa vērsa uzmanību, ka Valsts valodas likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktais pienākums gan publiskās varas institūcijai, gan privātpersonai lietot vietas nosaukumu valsts valodā (Lībiešu krasta teritorijā – arī lībiešu valodā) ir nacionālas valsts principa izpausme. [16.]

Valodas nostiprināšanai publiskajā vizuālajā informācijā ir būtiska nozīme valodas apguves un sabiedrības vienotības apziņas veicināšanā. Satversmes tiesa uzsvēra, ka vietvārdi ietilpst Latvijas kultūras mantojumā, un valstij ir pienākums tos saglabāt un aizsargāt. Latviešu valoda aizsargājama neatkarīgi no tās faktiskā lietojuma plašuma vai apdraudējuma līmeņa tai. Savukārt ielas nosaukuma zīmes ir publiska informācija, kas nepieciešama sabiedrības saziņai. [16.]

Aplūkojamā gadījumā ēkas numura un ielas nosaukuma zīmes izveidošana un izvietošana ir publiska rakstura darbības. Šādas zīmes mērķis ir sekmēt attiecīgā ģeogrāfiskā objekta viennozīmīgu identificēšanu un nodrošināt sabiedrības orientēšanos apkārtējā vidē (arī pilsētvidē). Satversmes tiesa norādīja, ka ēkas numura un ielas nosaukuma zīme nav ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja personiskuma (privātuma) izpausme. Zīmes satura atveide un tās izvietošana neveido ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja personisku vai individuālu saziņu ar sabiedrību vai kādu atsevišķu sabiedrības pārstāvi. [19.]

Satversmes tiesa secināja, ka Valsts valodas likuma 18. panta pirmā daļa tiktāl, ciktāl tā paredz aizliegumu ēkas numura zīmē līdz ar ielas nosaukumu latviešu valodā to norādīt arī svešvalodā, neskar Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību. Satversmes tiesa nolēma šajā daļā tiesvedību izbeigt. [20.]

Satversmes tiesa nolēma:

izbeigt tiesvedību lietā „Par Valsts valodas likuma 18. panta pirmās daļas un 21. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.

Lēmums nav pārsūdzams.

Lēmuma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2017/01/2017-01_01_Lemums_izbeigsana.pdf.


Relīze PDF formātā: 2017-01_01_PR_par_izbeigsanu

Saistītā lieta: 2017-01-01