Kolēģijas 2017. gada 27. augusta lēmums (pieteikums Nr. 127/2017)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2017. gada 24. augustā
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 127/2017), Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Artūrs Kučs un Jānis Neimanis,
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Civilprocesa likuma 555. panta septītās daļas 2. punktu, 557. panta 3. punktu, 570. panta trešo daļu un 571. pantu ar Civilprocesa likuma 1. pielikumu (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91., 92., 93., 96. un 105. pantam.
2. Civilprocesa likuma 555. panta septītās daļas 2. punkts noteic, ka tiesu izpildītājs jebkurā izpildes procesa stadijā var apķīlāt parādnieka mantu, tai skaitā apķīlāt naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, naudas līdzekļus, kas pienākas no citām personām, vai mantu, kas atrodas pie citām personām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 557. panta 3. punktu viens no piespiedu izpildes līdzekļiem ir piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot.
Savukārt Civilprocesa likuma 570. panta trešā daļa noteic, ka piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt. Šāda kārtība neattiecas uz tādu parādu piedziņu, kuri nodrošināti, ieķīlājot attiecīgo nekustamo īpašumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 571. pantam, izpildot spriedumus, piedziņu nedrīkst vērst uz šā likuma 1. pielikumā minēto mantu, izņemot tādu parādu piedziņu, kas nodrošināti, ieķīlājot attiecīgās lietas.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Konstitucionālajai sūdzībai jāatbilst Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktajām prasībām. Minētās normas citstarp prasa:
1) pieteikumā ietvert pieteikuma juridisko pamatojumu (likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts);
2) pamatot, kādas pamattiesības izriet no pieteikumā norādītajām Satversmes normām un kādā veidā tās tikušas aizskartas, tostarp izvērtējot arī iespējamā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un atbilstību samērīguma principam (likuma 19.2 panta pirmā daļa un sestās daļas 1. punkts);
3) pamatot, ka Pieteikuma iesniedzēja ir izsmēlusi visus viņai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus vai arī, ka tādu nav (likuma 19.2 panta otrā daļa un sestās daļas 2. punkts);
4) pamatot, ka pieteikums iesniegts sešu mēnešu laikā no pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās vai arī no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža (likuma 19.2 panta ceturtā daļa).
7. No pieteikuma un lietas materiāliem izriet, ka zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas Rīgas apgabaltiesas izsniegtais izpildu raksts par parāda piedziņu no Pieteikuma iesniedzējas. Pieteikuma iesniedzēja labprātīgi nav izpildījusi nolēmumu, tādēļ tiesu izpildītājs uzsācis tā izpildi, piemērojot piedzinēja lūgtos piespiedu izpildes līdzekļus, tostarp, piedziņas vēršanu uz Pieteikuma iesniedzējas nekustamo īpašumu.
Pieteikuma iesniedzēja iesniegusi sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām izpildu lietā, kas ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas (datums) lēmumu noraidīta. Izskatījusi Pieteikuma iesniedzējas blakus sūdzību par minēto lēmumu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar (datums) lēmumu atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas lēmumu.
Pieteikumā sniegts lietas faktisko apstākļu izklāsts, citētas tiesību normas un Satversmes tiesas prakse, kā arī vispārīgi norādīts, ka apstrīdētās normas aizskar Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 91., 92., 93., 96. un 105. pantā noteiktās pamattiesības.
Tomēr pieteikumā nav ietverts pamatojums tam, kādā veidā tieši katra apstrīdētā norma radītu Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu. Proti, nav pamatots tas, kā katra apstrīdētā norma ir attiecināma uz pamattiesībām, kas izriet no Satversmes91., 92., 93., 96. panta. Pieteikuma iesniedzēja nav pamatojusi, ka viņa ir izsmēlusi visus viņai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Pieteikumā nav pamatots arī tas, ka ir ievērots Satversmes tiesas likumā noteiktais termiņš pieteikuma iesniegšanai. Savukārt attiecībā uz Satversmes 105. pantu pieteikumā nav sniegti juridiski argumenti katras apstrīdētās normas iespējamajai neatbilstībai augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta un 19.2 panta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 127/2017).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 3. kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums par PDF: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2017_127