Kolēģijas 2015. gada 11. jūnija lēmums (pieteikums Nr. 81/2015)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2015. gada 11. jūnijā
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Kaspars Balodis, tiesneses Sanita Osipova un Ineta Ziemele,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 81/2015),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) 67. pantu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pantam.
2. Apstrīdētā norma nosaka: „Kadastrālo vērtību bāze ir kadastrālās vērtības aprēķinam nepieciešamo vērtību raksturojošo datu kopums – bāzes vērtības un korekcijas koeficienti, kas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus datu analīzi, noteikts kadastra objektu grupai vērtību ziņā nosacīti viendabīgā teritorijā – zonā.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums un faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Konstitucionālajai sūdzībai jāatbilst Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktajām prasībām.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkts kopsakarā ar 19.2 panta sestās daļas 1. punktu prasa pieteikumā juridiski pamatot apstrīdētās normas neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai. Turklāt pieteikumā jāpamato, ka tieši šī neatbilstība izraisa Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu. Papildus tam Satversmes tiesas likuma 19.2 panta septītās daļas 1. punkts noteic, ka pieteikumam jāpievieno dokumenti, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem secināms, ka Pieteikuma iesniedzējai pieder nekustamie īpašumi (zeme un ēkas, kā arī dzīvokļa īpašums) un viņai ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par tiem. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina metode ierobežojot viņai Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības. Pieteikuma iesniedzēja ir citējusi pieteikumam nepievienotu Tieslietu ministrijas vēstuli par grozījumiem Kadastra likumā, norādījusi uz citu valstu praksi nekustamā īpašuma nodokļa apmēra aprēķināšanā, kā arī sniegusi savu viedokli par apstrīdēto normu un tās ietekmi uz sabiedrību.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personai ir jāsniedz ticams pamatojums tam, ka tiesību normas izraisītās nelabvēlīgās sekas rada tieši viņai pamattiesību aizskārumu. Lai nošķirtu gadījumus, kad persona konstitucionālo sūdzību iesniedz nolūkā aizstāvēt savas tiesības, no gadījumiem, kad persona to dara vispārības labā, piemēram, citu personu tiesību aizsardzības vai citādu mērķu sasniegšanas labad, nepietiek ar konstatāciju, ka persona pieder pie grupas, uz kuru tiesību norma attiecas (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 22.1. punktu).
Pieteikumā nav sniegts pamatojums tam, vai Pieteikuma iesniedzējas Satversmē noteikto pamattiesību iespējamais aizskārums ir radies tieši apstrīdētās normas dēļ. Pieteikumā nav arī pamatots tas, vai pastāv cēloņsakarība starp apstrīdēto normu un Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību iespējamo aizskārumu.
Ikvienai personai, kuras īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir nekustamais īpašums, ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli. Šādu personas pienākumu nosaka likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas stājies spēkā 1998. gada 1. janvārī. No pieteikumam pievienotās zemesgrāmatu apliecības izriet, ka Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības uz zemes gabalu un ēku ir nostiprinātas zemesgrāmatā (datums). Savukārt apstrīdētā norma ir stājusies spēkā 2006. gada 1. janvārī. Tādējādi, lai Satversmes tiesas kolēģija varētu pārliecināties par Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma esamību, pieteikumā ir jāsniedz pamatojums tam, kurā brīdī un kāpēc Pieteikuma iesniedzēja ir sākusi apstrīdētajā normā ietverto regulējumu uztvert kā savu pamattiesību aizskārumu. Pieteikumā šāds pamatojums nav sniegts. Turklāt pieteikumam nav pievienoti dokumenti, kas apliecina Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu un šo tiesību nostiprināšanas brīdi zemesgrāmatā.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā, 19.2 panta sestās daļas 1. punktā un septītās daļas 1. punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 81/2015).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 3. kolēģijas priekšsēdētājs K. Balodis
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2015_81