Kolēģijas 2021. gada 11. marta lēmums (pieteikums Nr. 24/2021)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2021. gada 11. martā
Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Gunārs Kusiņš un Artūrs Kučs,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 24/2021),
konstatēja:
- Pieteikuma iesniedzēja pēc būtības lūdz Satversmes tiesu atzīt Kredītiestāžu likuma 139.3 panta 1. punkta pirmo un otro teikumu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 105. panta pirmajam teikumam un 107. pantam.
- Apstrīdētā norma noteic:
„Pēc šā likuma 139.2 pantā paredzēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās kārtās:
1) pārējie likumīgie kreditoru prasījumi (pamatsumma kopā ar procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, ja tie saskaņā ar šo likumu nav pielīdzināmi šā likuma 139.2 pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem. Atliktie nodokļu maksājumi pēc maksājumu veikšanas šā likuma 139.2 pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem, atlikušie fizisko personu noguldījumi un darba algu parādi, kā arī citi no darba tiesiskajām attiecībām izrietoši maksājumi tiek pielīdzināti šīs kārtas prasījumiem. [..]”
- Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
- Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktam Satversmes tiesa izskata lietas par likuma atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
- Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja bija Latvijā reģistrētas kredītiestādes darbiniece. Ar pirmās instances tiesas (datums) spriedumu minētā kredītiestāde pasludināta par maksātnespējīgu. Maksātnespējīgās kredītiestādes maksātnespējas procesa administrators 2019. gada 23. oktobrī izbeidzis darba līgumu ar Pieteikuma iesniedzēju. Tomēr atlaišanas pabalsts, kā arī atlīdzība par visu periodu, par kuru Pieteikuma iesniedzēja nav izmantojuši ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neesot izmaksāta. Saskaņā ar apstrīdēto normu maksātnespējas procesā Pieteikuma iesniedzējas prasījums par neizmaksāto atlaišanas pabalstu un atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, iespējams, pilnā apmērā tiks apmierināts tikai pēc Kredītiestāžu likuma 139.2 pantā paredzēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma, kas regulē kārtību un apmēru, kādā apmierināmi maksātnespējīgās kredītiestādes darbinieku prasījumi, neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam labas likumdošanas principam un aizskar viņai Satversmes 91. panta pirmajā teikumā, 105. panta pirmajā teikumā un 107. pantā noteiktās pamattiesības.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktās prasības.
- Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai vienīgi gadījumā, ja viņa ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, vai arī ja personai šādu iespēju nav.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja cēla tiesā prasību pret maksātnespējīgo [..] par atlaišanas pabalsta un neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas (datums) spriedumu un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas (datums) spriedumu Pieteikuma iesniedzējas prasība noraidīta. Augstākās tiesas Civillietu departaments, izvērtējot Pieteikuma iesniedzējas kasācijas sūdzību, (datums) nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas pirmais teikums nosaka: „Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.”
Konkrētajā gadījumā termiņš konstitucionālās sūdzības iesniegšanai ir skaitāms no (datums) – dienas, kad pieņemts un stājies spēkā Augstākās tiesas Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2021. gada 11. februārī. Tādējādi minētais sešu mēnešu termiņš ir ievērots.
Līdz ar to pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajā daļā un ceturtās daļas pirmajā teikumā noteiktajām prasībām.
- Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktam pieteikumā jānorāda juridiskais pamatojums. Juridiskais pamatojums Satversmes tiesas likuma izpratnē nozīmē juridisko argumentāciju, kurā pamatota apstrīdētās normas neatbilstība katrai pieteikumā norādītajai augstāka juridiska spēka tiesību normai. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
7.1. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam.
Pamatojot apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, pieteikumā jānorāda: 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos; 2) vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi; 3) vai atšķirīgajai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010‑69‑01 10. punktu). Pamatojot apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību samērīguma principam, pieteikumā jānorāda: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2011‑16‑01 12. punktu).
Savukārt, pamatojot apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 105. pantam, pieteikumā jānorāda, pirmkārt, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, otrkārt, vai šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis, un, treškārt, vai šis ierobežojums atbilst samērīguma principam (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. 2019‑37‑0103 17. un 20. punktu).
Pieteikuma iesniedzēja, pamatojot apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam, norāda, ka apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam ir vērtējama kopsakarā ar Pieteikuma iesniedzējas iespējamo īpašuma tiesību ierobežojumu Satversmes 105. panta pirmā teikuma izpratnē. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Kredītiestāžu likuma normas pieļauj atšķirīgu attieksmi pret kredītiestāžu darbiniekiem, atkarībā no tā, vai kredītiestādei ierosināts likvidācijas vai maksātnespējas process. Kā iespējamo šādas atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi Pieteikuma iesniedzēja norāda citu personu – kredītiestādes kreditoru – tiesību aizsardzību. Taču šāds leģitīmais mērķis, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, nav pamatots, jo tieši no kredītiestādes darbiniekiem esot atkarīgs tas, cik efektīvi maksātnespējas process norisināsies.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktā izvirzītajām prasībām juridiskais pamatojums nozīmē juridisko argumentāciju, kurā pamatota apstrīdētās normas neatbilstība katrai pieteikumā norādītajai augstāka juridiska spēka tiesību normai. Pieteikuma iesniedzējai ir jāpamato, kā, viņasprāt, izpaužas apstrīdētās normas neatbilstība gan Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, gan 105. panta pirmajam teikumam. Katra no šīm Satversmes normām ir ar savu saturu un paredz atšķirīgu pamattiesību aizsardzību.
Pieteikuma iesniedzēja attiecībā uz apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 105. panta pirmajam teikumam nav norādījusi, vai šis iespējamais Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, vai šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai šis ierobežojums atbilst samērīguma principam. Tāpat Pieteikuma iesniedzēja, pamatojot apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, nav arī norādījusi juridisko pamatojumu, kādēļ salīdzināmi būtu tieši kredītiestāžu darbinieki kredītiestādes likvidācijas procesā un maksātnespējas procesā.
Līdz ar to pieteikuma juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
7.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 107. pantam.
Pamatojot apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 107. pantam, pieteikumā jānorāda: 1) vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu; 2) vai tam ir leģitīms mērķis; 3) vai tas ir samērīgs (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017‑18‑01 21. punktu un 2011. gada 9. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010‑67‑01 8.1. un 10.3. punktu).
Savukārt, pamatojot ierobežojuma neatbilstību samērīguma principam, pieteikumā jānorāda: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 9. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010‑67‑01 12. punktu). Satversmes tiesa turklāt atzinusi, ka par indivīda tiesības mazāk ierobežojošu līdzekli var atzīt nevis jebkuru citu, bet tikai tādu līdzekli, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010‑01‑01 14. punktu).
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma liedz kredītiestādes maksātnespējas gadījumā tās darbiniekiem saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kā arī, neizmaksājot atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ierobežo to tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
Pieteikumā ir norādīti lietas faktiskie apstākļi, citētas Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas un tiesību doktrīna, pausts vispārīgs Pieteikuma iesniedzējas viedoklis par to, apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz atlaišanas pabalstu un apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja nav norādījusi juridisko pamatojumu atbilstoši iepriekš norādītajiem kritērijiem un pamatojusi to, kādā veidā konkrētajā gadījumā izpaužas apstrīdētās normas neatbilstība Satversmes 107. pantam.
Līdz ar to arī juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 107. pantam ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
7.3. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam labas likumdošanas principam.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ne katrs procedūras pārkāpums ir pamats uzskatīt, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka tādā gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, būtu pieņemts atšķirīgs lēmums (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018‑11‑01 18.5. punktu).
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Saeima, pieņemot apstrīdēto normu, nav izvērtējusi tās atbilstību Satversmei un ka apstrīdētā norma netika pieņemta atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, likumdevējs nav pamatojis apstrīdētās normas nepieciešamību ar pētījumiem, kā arī nav izvērtējis iespējas noteikt citu regulējumu. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja nav pamatojusi, kāpēc viņas norādītie iespējamie labas likumdošanas principa pārkāpumi būtu uzskatāmi par tik būtiskiem, lai apstrīdētā norma tiktu atzīta par neatbilstošu Satversmei.
Līdz ar to pieteikuma juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 1. pantam neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu un sesto daļu, Satversmes tiesas 1. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 24/2021).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2021_24