Kolēģijas 2015. gada 30. aprīļa lēmums (pieteikums Nr. 50/2015)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2015. gada 30. aprīlī
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Uldis Ķinis, tiesneši Gunārs Kusiņš un Ineta Ziemele,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 50/2015),
konstatēja:
1. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu:
1) atzīt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4 panta otro daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 2., 6. un 101. pantam;
2) atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25. pantam;
3) atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Eiropas vietējo pašvaldību Hartas 3. pantam;
4) atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) Pirmajam protokolam;
5) atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Eiropas Padomes uzdevumā izstrādātajam dokumentam „Labas vēlēšanu prakses kodekss”.
2. Apstrīdētā norma noteic:
„Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām, attiecīgās domes (padomes) priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām, visu šo domju (padomju) priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlētāju iepriekšējās domes (padomes) vēlēšanās”.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. vai 19. – 19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu prasījums par likuma atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai. Saskaņā ar šī panta 3. punktu Satversmes tiesai ir piekritīgs prasījums par normas atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, saskaņā ar šā panta 6. punktu Satversmes tiesai ir piekritīgi arī prasījumi par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
Eiropas Padomes uzdevumā izstrādātais dokuments „Labas vēlēšanu prakses kodekss” nav starptautisks līgums. Līdz ar to Satversmes tiesas kompetencē nav izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību šim dokumentam.
Pārējie pieteikumā ietvertie prasījumi ir piekritīgi Satversmes tiesai.
5. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam persona Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā var iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Satversmes tiesas likums noteic, ka personas pieteikums Satversmes tiesai ir atzīstams par konstitucionālo sūdzību un lieta ierosināma tikai tad, ja tas atbilst prasībām, kas noteiktas šā likuma 18. un 19.2 pantā.
6.1. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu, konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punktam personai arī jāpamato, ka ir aizskartas pieteikuma iesniedzējas pamattiesības.
No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs (datums) ir kandidējis Jūrmalas pilsētas pašvaldības vēlēšanās no partijas „Mūsu zeme”. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka šo vēlēšanu laikā noticis viņa pamattiesību aizskārums – esot pārkāpts vienlīdzības princips. Apstrīdētās normas attiecas uz politisko partiju finansēšanu. Pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pamatojumu tam, kādā veidā apstrīdētās normas ierobežo viņa kā privātpersonas Satversmē noteiktās pamattiesības. Proti, Pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis cēloņsakarību starp apstrīdētajām normām un iespējamo viņa pamattiesību aizskārumu.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 1. un 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 50/2015).
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs U. Ķinis
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr._2015_50