Teritorijas Maskavas iela 264 detālplānojums atbilst Satversmei un likumiem
Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2008-03-03 „Par Rīgas domes 2006. gada 19. decembra saistošo noteikumu Nr. 67 „Teritorijas Maskavas ielā 264 (kadastra Nr. 01000780413) un Maskavas ielā bez numura (kadastra Nr. 01000781004), izmantošanas un apbūves noteikumi” atbilstību Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 1. punktam, Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktam un Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam”.
Satversmes 115. pants noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Lieta tika ierosināta pēc Saeimas divdesmit viena deputāta pieteikuma, kurā norādīts, ka Maskavas ielas teritorijas detālplānojums atļaujot dzīvojamo māju apbūvi applūstošajā teritorijā un Daugavas aizsargjoslā. Šajā teritorijā apbūve iepriekš neesot pastāvējusi un patlaban šī teritorija tiekot izmantota kā dabas teritorija.
Satversmes tiesa spriedumā norādīja, ka pieteikuma iesniedzēju atsauce uz Satversmes tiesas spriedumiem lietā Nr. 2006-09-03 (t.s. Garkalnes lieta) un lietā Nr. 2007-12-03 (t.s. Ādažu lieta) ir kļūdaina. Minētajās lietās tiesa savu vērtējumu sniedza tikai attiecībā uz tādām teritorijām, kuras atrodas ciemos un lauku apvidos. Šajos spriedumos ietvertie secinājumi nevar tikt vispārināti un piemēroti mehāniski arī attiecībā uz pilsētu teritorijām.
Ņemot vērā speciālistu atzinumus, tiesa secināja, ka strīdus teritoriju nevar uzskatīt par applūstošu, jo jaunā apbūve paredzēta gandrīz vai uz vienas līnijas ar blakus esošo dzīvojamo apbūvi, kas izveidota gar Daugavas krastu. Apbūves augstuma atzīme svārstās no 4,5 līdz 5,5 metriem, savukārt pēc Rīgas HES darbības sākuma maksimālais ūdens līmenis Daugavā nav bijis augstāks par 1,92 metriem.
Lietas materiālos bija izteikts viedoklis, ka strīdus teritorijā esošais ūdensobjekts ir vēsturiskais „Elles dīķis”, tātad, dabiska ūdenstilpe, kurai būtu nosakāma aizsargjosla. Satversmes tiesa, analizējot 17., 18.gadsimtā, kā arī 20.gadsimta sākumā izdotās kartes, noskaidroja, ka Elles dīķis ir atradies ievērojamā attālumā no vietas, kur atrodas strīdus teritorijā esošais dīķis.
Neraugoties uz to, ka dīķis Maskavas ielā 264 nav vēsturiskais Elles dīķis, Satversmes tiesas lietas materiālos bija informācija, ka tas radies agrāk, nekā uzskatīja Rīgas dome. Lietas materiālos esošā informācija par objekta izcelsmi bija pretrunīga. Tiesa secināja, ka pastāv nopietnas šaubas par dīķa izcelsmi. Satversmes tiesas procesā šaubas galvenokārt tiek tulkotas par labu apstrīdētā akta atbilstībai augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Tiesa ņēma vērā, ka domes rīcībā detālplānojuma izstrādes gaitā bija materiāli, kas liecināja, ka ūdenstilpne nav dabīga, turklāt tam piekrīt arī valsts institūcijas.
Tiesa secināja, ka apstrīdētais detālplānojums atbilst attiecīgajām Aizsargjoslu likuma normām.
Analizējot apstrīdētā detālplānojuma atbilstību ilgtspējības principam, Satversmes tiesa norādīja, ka šis princips neprasa, lai teritorijas plānošanā vides intereses tiktu paceltas pāri ekonomiskajām un sociālajām interesēm. Ilgtspējības princips paredz, ka visas šīs intereses tiek ņemtas vērā kā vienlīdz svarīgas. Citastarp princips neliedz pilsētai izvēlēties tādu attīstības modeli, kas paredz palielināt apbūves intensitāti jau apbūvētajos rajonos tiktāl, ciktāl saglabājas saprātīgs līdzsvars starp vides, ekonomiskajām un sociālajām interesēm.
Satversmes tiesa nesaskatīja būtiskus pārkāpumus detālplānojuma izstrādes gaitā un atzina detālpānojuma par atbilstošu attiecīgajām Teritorijas plānošanas likuma normām.
Līdz ar to tiesa atzina detāplānojumu par atbilstošu arī Satversmes 115. pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” dienā. Sprieduma teksts ir pieejams arī Satversmes tiesas mājas lapā.
Relīze PDF formātā: 2008-03-03_PR_par_spriedumu
Saistītā lieta: 2008-03-03