Satversmes tiesas tiesneši skaidro Satversmes tiesas sprieduma tiesiskās sekas Latvijā un dalās pieredzē par bioētikas aspektiem tiesas praksē

12.06.2019.

Otrdien, 11. jūnijā, trīspusējās sadarbības ietvaros tiesneši no Satversmes tiesas, Beļģijas Konstitucionālās tiesas un Čehijas Konstitucionālās tiesas dalījās pieredzē un divās darba sesijās diskutēja par bioētikas aspektiem konstitucionālo tiesu nolēmumos, kā arī skaidroja, kādas ir konstitucionālās tiesas sprieduma tiesiskās sekas katrā no valstīm.

Sesijas norisi atklāja Beļģijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Andre Alens (André Alen). Viņš uzsvēra, ka šāda trīspusējās sadarbības forma stiprina tiesu dialogu, turklāt jau trešo reizi tā ir iespēja tiesnešiem tikties, savstarpēji bagātināties un apmainīties viedokļiem par aktuāliem konstitucionālo tiesību jautājumiem.

Pirmajā sesijā par bioētikas aspektiem konstitucionālo tiesu praksē no Latvijas delegācijas priekšlasījumu sniedza Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova. Priekšlasījumā viņa pievērsās Satversmes tiesas spriedumos skaidrotajam cilvēka cieņas konceptam kopsakarā ar bioētikas principiem. Viņa vērsa uzmanību, ka bioētika ir kļuvusi par īpaši nozīmīgu praktiskās ētikas virzienu, kas skar virkni sabiedrībai svarīgu jautājumu, piemēram, eitanāziju, orgānu transplantāciju, reproduktīvo medicīnu, pacienta aprūpes robežas un metodes, kā arī virkni citu līdzīgu tiesību jautājumu.

Sanita Osipova analizēja bioētikas attīstības tendences un tās ietekmi mūsdienu kultūrā. Viņa secināja, ka šobrīd zinātne piedāvā realizēt būtiskas izmaiņas sabiedrības dzīvē, tāpēc tiesību sistēmai jātiek veidotai tā, lai tā regulētu jaunās attiecības, kuras rada šīs jaunās iespējas. Sanita Osipova uzsvēra, ka šādos apstākļos gan likumdevējam, gan tiesību normu piemērotājiem savā darbībā ir jārespektē bioētikas principi, kas radīti, lai aizsargātu cilvēku kā augstāko vērtību.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova veic ierakstu Beļģijas Konstitucionālās tiesas viesu grāmatā. Foto: Satversmes tiesas arhīvs.

Priekšlasījuma noslēgumā Sanita Osipova uzsvēra, ka cilvēka cieņas koncepts un no tā atvasinātais personas pašnoteikšanās princips savulaik tika iedibināts, lai ļautu personai dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, nevis lai to izmantotu pretējiem mērķiem. Savukārt mūsdienu sabiedrībā jāsper solis uz priekšu un jālemj, vai cilvēka cieņas princips, kas nosaka pienākumu valstij respektēt personas brīvību, varētu arī ierobežot pašas personas brīvību rīkoties pretēji cilvēka cieņai.

Diskusijā par konstitucionālo tiesu nolēmumu tiesiskajām sekām katrā no valstīm priekšlasījumu par Latvijas modeli sniedza Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis. Viņš skaidroja, cik plašu pilnvarojumu likumdevējs ir piešķīris Satversmes tiesai, vērtējot apstrīdēto normu konstitucionalitāti. Viņš vērsa uzmanību, ka Satversmes tiesai ir piešķirta plaša rīcības brīvība izlemt, no kura brīža apstrīdētā norma vai normatīvais tiesību akts, kas atzīts par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, zaudē savu juridisko spēku.

Latvijas, Beļģijas un Čehijas Konstitucionālo tiesu tiesneši diskutē par bioētikas jautājumiem. Foto: Satversmes tiesas arhīvs.

Jānis Neimanis priekšlasījumā sniedza ieskatu arī tādās situācijās, kad Satversmes tiesa, paplašinot prasījumu, var atzīt par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai plašāku regulējumu pat, ja pieteikumā apstrīdēta tikai daļa no tā. Viņš skaidroja, ka šādas situācijas pamatā ir nepieciešamība ar Satversmes tiesas spriedumu nodrošināt efektīvu personas tiesību aizsardzību un sprieduma izpildi. Jānis Neimanis uzsvēra, ka paplašināšana iespējama, ietverot citas tiesību normas, kuras nav apstrīdētas, ja tās ir cieši saistītas ar lietā apstrīdētajām normām, un to izvērtēšana iespējama tā paša pamatojuma ietvaros vai nepieciešama konkrētās lietas izlemšanā.

Priekšlasījuma ietvaros Jānis Neimanis skaidroja Satversmes tiesas sprieduma saistošo raksturu un vērsa uzmanību uz to, ka Satversmes tiesas spriedums var kalpot arī par pamatu lietas jaunai izskatīšanai vispārējās tiesās sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Viņš uzsvēra, ka lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nerada jebkurš Satversmes tiesas spriedums, bet tikai tāds, kuram noteikts atpakaļvērsts spēks, turklāt tikai tad, ja spriedumā tas attiecināts uz konkrēto personu, identificējamu personu loku vai vērsts uz visiem.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieces Sanitas Osipovas priekšlasījums angļu valodā pieejams šeit.

Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa priekšlasījums latviešu valodā pieejams šeit, angļu valodā pieejams šeit.

Informācija par trīspusējo tikšanos pieejama šeit.