Par godu Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadei Satversmes tiesa rīko diskusiju ar bibliotēkas lasītājiem “Vai viss, kas, sāp ir pamattiesības?”

02.09.2019.

Sestdien, 31.augustā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Satversmes tiesas rīkota diskusija par godu bibliotēkas simtgadei “Vai viss, kas sāp, ir pamattiesības?”. To vadīja Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece profesore Sanita Osipova, piedalījās zvērināts advokāts, advokātu biroja “COBALT” vadošais partneris Lauris Liepa un Latvijas Radio 1 žurnālists Aidis Tomsons.

Diskusijas laikā tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kas ir cilvēka pamattiesības, kad rodas to aizskārums un kad pamattiesību ierobežojumam var būt leģitīms mērķis, vai Latvijā cilvēkiem ir viegli aizstāvēt savas pamattiesības. Sanita Osipova uzsvēra, ka mūsdienu sabiedrība ļoti strauji mainās un cilvēki tiecas uz savu ikdienas attiecību formalizēšanu, lai gan bieži vien sadzīves strīdu var atrisināt savstarpējā sarunā un domu apmaiņā. Runājot par pamattiesību ierobežošanu, advokāts Lauris Liepa atgādināja, ka Satversmes 116.pants skaidri nosaka, kuros gadījumos indivīda tiesības var tikt ierobežotas, proti, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Kā vienu no iespējamajām nākotnes situācijām, kurās Satversmes 116.pants varētu tikt izmantots plašākas sabiedrības labumam, Lauris Liepa minēja lielo informācijas tehnoloģiju uzņēmumu iegūto datu nodošanu publiskai lietošanai. Likumdevējam, pieņemot personas pamattiesības ierobežojošu normu, vienmēr ir jāizsver, vai labums, ko personas pamattiesību ierobežojuma rezultātā gūs sabiedrība, būs lielāks nekā indivīda zaudējums.

Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova, zvērināts advokāts Lauris Liepa, Latvijas Radio 1 žurnālists Aidis Tomsons un Latvijas Nacionālās bibliotēkas sitsgades svinību apmeklētāji. Foto: Satversmes tiesas arhīvs

Žurnālists Aidis Tomsons uzsvēra, ka cilvēkiem ir nepieciešams just pamattiesību ierobežojuma taisnīgumu. Turpinot diskusiju, cik viegli ir aizstāvēt savas tiesības Latvijas tiesu sistēmā, Aidis Tomsons pauda viedokli, ka, neskatoties uz Tiesībsarga biroja un Juridiskās palīdzības administrācijas garantēto juridisko palīdzību, iedzīvotājiem savu tiesību aizsardzība bieži vien ir grūti panākama garā tiesas procesa dēļ. Viņaprāt, ir nopietni jādomā par tiesas procesa efektivitātes uzlabošanu, ko jau iepriekš diskusijas laikā minēja arī Lauris Liepa.

Noslēdzot diskusiju, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele klātesošajiem skaidroja, ka Eiropas tiesiskajā telpā kritēriji, kuri ir jāizpilda potenciālajam konstitucionālās sūdzības iesniedzējam, nav nemaz tik atšķirīgi vai sarežģīti. Satversmes tiesa gaida, lai iesniedzējs pamatotu, kā tieši viņa pamattiesības nesamērīgi ierobežo apstrīdētā norma. Viņasprāt, tieši tas cilvēkus parasti visvairāk baida.

Gatavojoties šai diskusijai, Satversmes tiesa savā Twitter kontā @Satv_tiesa publicēja aptauju ar lūgumu iedzīvotājiem izteikt viedokli par viņuprāt svarīgākajām pamattiesībām, kuras minētas Satversmes IIX nodaļā. Apkopojot rezultātus, var secināt, ka aptaujātajiem cilvēkiem vissvarīgākās ir  Satversmes 91. un 92. pantā noteiktās tiesības uz vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī tiesības uz taisnīgu tiesu. Aptaujā trešo vietu aptaujā ieņem Satversmes 94. pantā garantētās  tiesības  uz brīvību un personas neaizskaramību.

Noslēgumā Satversmes tiesas tiesneša palīdze Eva Vīksna un sekretāre konsultante Kristiāna Plāte iepazīstināja klātesošos ar Satversmes tiesas mājaslapā pieejamo informāciju un jaunumiem.

Diskusijas videoieraksts ir pieejams Satversmes tiesa Youtube kontā.