Kolēģijas 2019. gada 16. augusta lēmums (pieteikums Nr. 98/2019)
Lēmums
par atteikšanos ierosināt lietu
Rīgā 2019.gada 16.augustā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš un Jānis Neimanis,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto Jelgavas novada domes (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 98/2019),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (turpmāk – ministrs) 2019. gada 3. maija rīkojumu Nr.1‑132/4263 „Par Jelgavas novada pašvaldības nolikuma „Par Jelgavas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu” darbības apturēšanuˮ (turpmāk – apstrīdētais akts).
2. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta Jelgavas novada pašvaldības 2019. gada 24. aprīļa nolikuma „Par Jelgavas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu jautājumā par iespējamu Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavas pilsētu” (turpmāk – Nolikums) darbība. Pēc ministra ieskata, Nolikums neatbilstot augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem, valsts varas dalīšanas principam un tiesību virsvadības principam.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19. panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 5. punktu Pieteikumā jānorāda prasījums Satversmes tiesai.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. pantam Satversmes tiesa veic kontroli pār apstrīdētā akta (normas) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. Tādēļ pieteikuma iesniedzējam, formulējot prasījumu, ir jānorāda minētā augstāka juridiska spēka tiesību norma. Arī, apstrīdot ministra rīkojumu, pašvaldībai ir jānorāda tā tiesību norma, apstrīdētā akta atbilstību kurai tiek lūgts izvērtēt.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais akts izdots prettiesiski, jo Nolikums neesot normatīvais akts, bet gan vispārīgais administratīvais akts, kuru ministrs neesot tiesīgs apturēt. Proti, Nolikums esot uz āru vērsts tiesību akts attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos. Tas reglamentējot personu tiesības attiecībā uz vienu konkrētu iedzīvotāju aptauju.
Pieteikumā ir sniegts faktisko apstākļu izklāsts un Pieteikuma iesniedzējas viedoklis par apstrīdētā akta saturu un iespējamo prettiesiskumu, kā arī citētas tiesību normas un Satversmes tiesas nolēmumos ietvertās atziņas. Tomēr pieteikumā nav norādīts Satversmes tiesas likumam atbilstošs prasījums Satversmes tiesai, proti, konkrēta augstāka juridiska spēka tiesību norma, par neatbilstošu kurai apstrīdēto aktu uzskata Pieteikuma iesniedzēja.
Pieteikumā ir norādītas tiesību normas, uz kuru pamata pašvaldība pieņēma ministra apturēto Nolikumu, un tiesību normas, saskaņā ar kurām ministrs ir pieņēmis apstrīdēto aktu. Tāpat pieteikumā norādīts uz procedūru, kādā pašvaldība izlemj jautājumu attiecībā uz ministra rīkojumu, Satversmes 101. pantu, kas nostiprina pašvaldības statusu, un Eiropas vietējo pašvaldību hartas preambulu un 5. pantu, kas pieprasa konsultēšanos ar vietējo varu par tās teritoriju izmaiņām. Pieteikumā ietvertas norādes arī uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73. pantu un Administratīvā procesa likuma 1. pantu, ar kuriem Pieteikuma iesniedzēja pamato, kāda veida tiesību aktu tā ir izdevusi. No iepriekšminētā Satversmes tiesas kolēģija nevar skaidri noteikt, kāda ir Pieteikuma iesniedzējas griba, proti, kurai tiesību normai tās ieskatā neatbilst apstrīdētais akts. Šo trūkumu Satversmes tiesas kolēģija nevar novērst, interpretējot pieteikumā norādīto informāciju.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc Jelgavas novada domes pieteikuma (pieteikums Nr. 98/2019).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja S. Osipova
Lēmums PDF formātā: Lemums_par-pieteikumu_Nr.2019_98