Kolēģijas 2025. gada 25. novembra lēmums (pieteikums Nr. 198/2025)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2025. gada 25. novembrī
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Neimanis, tiesneši Mārtiņš Mits un Juris Juriss,
kolēģijas sēdē izskatījusi [..] pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 198/2025),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu:
1.1. atzīt Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma (turpmāk – Pabeigšanas likums) 11. panta otro un trešo daļu (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., 91. un 105. pantam un spēkā neesošu no 2025. gada 1. maija;
1.2. izskatīt lietu steidzamības kārtībā.
2. Apstrīdētās normas nosaka:
“(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums netiek pieņemts, pārvaldīšanas uzdevums uzskatāms par uzdotu un pārvaldīšanas līgums — par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības. Pārvaldīšanas līguma projekts pievienojams šā panta pirmajā daļā minētajam uzaicinājumam pieņemt kopības lēmumu, un tajā paredzētais pārvaldīšanas līguma darbības termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas.
(3) Puses ir tiesīgas vienpusēji izbeigt saskaņā ar šā panta otro daļu noslēgto pārvaldīšanas līgumu. No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts paziņojums par pārvaldīšanas līguma izbeigšanu.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmajai daļai konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt šā likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pieteikumā minēto uzskatu pamatot. Personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir ietvertas konkrētās pamattiesības; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē ietvertās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 30. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-08-01 11. punktu).
Pieteikuma iesniedzējam pieder dzīvoklis daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks Pabeigšanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā rīkoja dzīvokļu īpašnieku aptauju, kurā ierosināja dzīvokļu īpašnieku kopībai izlemt, vai dzīvojamo māju turpmāk pārvaldīs pati dzīvokļu īpašnieku kopība. Aptaujā piedalījās dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāvēja mazāk nekā pusi no visiem mājas dzīvokļu īpašumiem. Līdz ar to, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta trešo daļu un Pabeigšanas likuma 11. panta otro daļu pārvaldīšanas uzdevums tika uzskatīts par uzdotu un pārvaldīšanas līgums — par noslēgtu ar personu, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju iepriekš saņēmusi no pašvaldības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar viņam Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības izlemt, kā viņam piederošais īpašums tiek pārvaldīts. Turklāt apstrīdētās normas pārkāpjot arī Satversmes 91. pantā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Tomēr apstrīdētās normas neskar dzīvojamās mājas īpašnieku pienākumu un tiesības nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tostarp, lemjot par pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu pārvaldniekam. Proti, īpašnieka pienākums un tiesības lemt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu ir dzīvokļu īpašnieku kopībai, nevis katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi. Savukārt dzīvokļa īpašnieks savas tiesības var izmantot, sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai rīkojot aptauju dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai. Tādējādi pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis, ka apstrīdētās normas aizskar viņam Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Tāpat pieteikumā nav ietverts pamatojums tam, ka apstrīdētās normas aizskar pieteikuma iesniedzējam Satversmes 91. pantā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
4. Ņemot vērā to, ka lieta Satversmes tiesā nav ierosināma, jo pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likumā noteiktajām prasībām, lūgums izskatīt sūdzību steidzamības kārtībā ir atstājams bez izskatīšanas.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
1. Atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 198/2025).
2. Atstāt bez izskatīšanas šā lēmuma 1.2. apakšpunktā norādīto lūgumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Neimanis
_____________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr. 2025_198