Kolēģijas 2025. gada 18. augusta lēmums (pieteikums Nr. 138/2025)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2025. gada 18. augustā
Satversmes tiesas 4. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Jautrīte Briede, tiesneši Mārtiņš Mits un Juris Juriss,
kolēģijas sēdē izskatījusi [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 138/2025),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 4.1 daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam un otrajam teikumam.
2. Apstrīdētā norma noteic: „Nodokļu administrācija pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nenomaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu. Šādā kārtā sagatavots atzinums nav administratīvs akts. Uz atzinumu neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija vērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš sniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Pieteikumā ir apstrīdēta likuma normas atbilstība Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.
Pēc Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk – Dienests) iniciatīvas tika ierosināts kriminālprocess, kas pamatots ar to, ka Pieteikuma iesniedzēja kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību [..] valdes locekle nav piemērojusi pievienotās vērtības nodokli konkrētiem šā komersanta veiktajiem darījumiem. Minētā kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs pieprasīja Dienestu veikt nodokļu aprēķinu un sniegt atzinumu par budžetam nodarītajiem zaudējumiem saistībā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību [..] saimniecisko darbību. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, Dienests [datums] sagatavoja un sniedza atzinumu kriminālprocesa virzītājam. Tādējādi apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējai ir piemērota.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar viņai Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo neparedz Dienesta sniegtā atzinuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu administratīvā procesa kārtībā. Turklāt tā pārkāpjot arī Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietverto nevainīguma prezumpciju.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā noteiktās prasības.
6. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, ja tā ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, vai arī ja personai šādu iespēju nav.
Apstrīdētā norma paredz, ka Dienesta sniegtais atzinums nav administratīvais akts un uz to neattiecas likumā „Par nodokļiem un nodevām” paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība. Tātad Pieteikuma iesniedzējai attiecībā uz atzinuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu administratīvā procesa kārtībā nav iespēju aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Līdz ar to pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.
7. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas otrais teikums nosaka: „Ja nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.”
Satversmes tiesas likumā noteiktais konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš ir konstitucionālās sūdzības saturu veidojošs noteikums, kura neievērošana liedz pieeju Satversmes tiesai. Paredzot šo termiņu, likumdevējs ir prezumējis, ka gadījumā, ja apstrīdētā norma personai rada būtisku pamattiesību aizskārumu, tā nekavējoties vērsīsies Satversmes tiesā. Jo ilgāk persona pacieš savu tiesību aizskārumu, jo mazāk tā ir ieinteresēta savu pamattiesību aizsargāšanā. Turklāt Satversmes tiesa ir atzinusi, ka minētais termiņš ir uzskatāms par samērīgu un pietiekami garu, lai persona varētu sagatavot un iesniegt konstitucionālo sūdzību (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑52‑01 16. un 16.1. punktu).
Pieteikumā norādīts, ka Dienesta [datums] sniegtais atzinums kopā ar citiem krimināllietas materiāliem Pieteikuma iesniedzējai tika izsniegts [datums]. Savukārt pieteikums Satversmes tiesā iesniegts 2025. gada 17. jūlijā. Tādējādi minētais sešu mēnešu termiņš nav ievērots.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas otrajā teikumā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 4. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 138/2025).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Jautrīte Briede
_____________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr. 2025_138