Kolēģijas 2025. gada 20. oktobra lēmums (pieteikums Nr. 181/2025)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2025. gada 20. oktobrī
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa, tiesneši Veronika Krūmiņa un Mārtiņš Mits,
kolēģijas sēdē izskatījusi pieteikuma iesniedzēja [..] pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 181/2025),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 943) 79.4., 80.1. apakšpunktu un 86. punktu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 20. jūnijam, (turpmāk arī – apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam, 92. panta pirmajam un otrajam teikumam un 102. pantam, Ārstniecības likuma 29. panta pirmās daļas otrajam teikumam redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 2. janvārim, un Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas trešajam teikumam un spēkā neesošu no [datums].
2. Noteikumu Nr. 943 79.4. apakšpunkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 20. jūnijam, noteica, ka sertifikācijas padome anulē ārstniecības personas sertifikātu, ja sertifikācijas institūcijai ir kļuvis zināms, ka ārstniecības persona profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpusi profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus un ētikas normas.
Noteikumu Nr. 943 80.1. apakšpunkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 20. jūnijam, noteica, ka, izskatot šo noteikumu 79.4. apakšpunktā minēto gadījumu, lēmumu ārstniecības personas profesionālās darbības izvērtēšanas ietvaros pieņem Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome pēc Latvijas Ārstu biedrības Aroda tiesas vai Ētikas komisijas priekšlikuma.
Noteikumu Nr. 943 86. punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 20. jūnijam, noteica, ka sertifikācijas padomes lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, par atteikumu piešķirt sertifikātu, par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu veikt resertifikāciju, par izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu vai tā anulēšanu, kā arī sertifikācijas padomes lēmumu par profesionālās kvalifikācijas neformālā tālākizglītības pasākuma apstiprinājumu vai par atteikumu apstiprināt profesionālās kvalifikācijas neformālo tālākizglītības pasākumu var apstrīdēt Veselības ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
3. Pieteikuma iesniedzējs jau iepriekš ir vērsies Satversmes tiesā ar saturiski līdzīgu pieteikumu (pieteikums Nr. 12/2025).
Satversmes tiesas 4. kolēģija 2025. gada 7. februārī nolēma atteikties ierosināt lietu pēc pieteikuma Nr. 12/2025, norādot, ka pieteikuma iesniedzējs nav pamatojis, ka apstrīdēto normu neatbilstība pieteikumā norādītājām augstāka juridiska spēka tiesību normām rada viņam pamattiesību aizskārumu.
Tādējādi kolēģijai, ievērojot Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 5. punktu, ir jāizvērtē, vai izskatāmajā pieteikumā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts vai juridiskais pamatojums pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Izskatāmais pieteikums papildināts ar pieteikuma iesniedzēja viedokli, ka Latvijas Ārstu biedrības Aroda tiesas [datums] lēmuma, ar kuru pieteikuma iesniedzējs atzīts par vainīgu aroda pārkāpuma izdarīšanā un viņam izteikts rājiens, dēļ pret pieteikuma iesniedzēju tika uzsākts kriminālprocess un tādējādi šis lēmums viņam radījis tiesiskas sekas. Ar [datums] lēmumu pret pieteikuma iesniedzēju uzsāktais kriminālprocess izbeigts, jo netika gūts apstiprinājums tam, ka pieteikuma iesniedzējs izdarījis noziedzīgu nodarījumu.
Pieteikuma iesniedzējs pieteikumā ir apstrīdējis tādas tiesību normas, kas attiecas uz ārstniecības personas sertifikāta anulēšanu. Tomēr no pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem nav secināms, ka pieteikuma iesniedzēja ārstniecības personas sertifikāts būtu anulēts. Pieteikumā joprojām nav sniegts pamatojums tam, kā tieši apstrīdētās normas, kas attiecas uz ārstniecības personas sertifikāta anulēšanu, rada pieteikuma iesniedzējam pamattiesību aizskārumu un kādas tiesības vai likumiskās intereses konkrētajā gadījumā prasa aizsargāt pieteikumā norādītās augstāka juridiskā spēka tiesību normas. Savukārt iepriekš iesniegtajā pieteikumā norādīto argumentu izvēršana pati par sevi nenozīmē, ka pieteikuma juridiskais pamatojums ir mainījies pēc būtības, ja šīs izmaiņas nenovērš iepriekš kolēģijas 2025. gada 7. februāra lēmumā konstatētos trūkumus.
Tādējādi pieteikumā joprojām nav ietverts pamatojums tam, ka apstrīdēto normu neatbilstība pieteikumā norādītājām augstāka juridiska spēka tiesību normām radītu pieteikuma iesniedzējam pamattiesību aizskārumu.
Līdz ar to pieteikumā ietvertais faktisko apstākļu izklāsts un juridiskais pamatojums pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 5. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 181/2025).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa
_____________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr. 2025_181