Kolēģijas 2025. gada 20. marta lēmums (pieteikums Nr. 40/2025)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2025. gada 20. martā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa, tiesneši Veronika Krūmiņa un Mārtiņš Mits,
kolēģijas sēdē izskatījusi [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 40/2025),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.1 panta pirmo daļu un pārejas noteikumu 25. punktu (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1., 105. un 106. pantam un spēkā neesošu no [datums].
2. Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.1 panta pirmā daļa noteic, ka persona, kas speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski izmitina un aprūpē klaiņojušus un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus dzīvniekus, kā arī pieņem turēšanai un atsavināšanai dzīvniekus, lai atrastu tiem īpašniekus, minēto dzīvnieku turēšanas vietu reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku patversmi.
Savukārt minētā likuma pārejas noteikumu 25. punkts noteic, ka persona, kas pēc šā likuma 39.1 panta spēkā stāšanās dienas speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā veic šā likuma 39.1 panta pirmajā vai otrajā daļā minētās darbības, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim nodrošina iepriekš nereģistrētu attiecīgo dzīvnieku turēšanas vai aprūpēšanas vietu reģistrāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā. Pēc noteiktā termiņa šādu nereģistrētu attiecīgo dzīvnieku turēšanas vai aprūpēšanas vietu izmantošana minēto darbību veikšanai ir aizliegta.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18. –19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
4. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktam Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Pieteikumā ir apstrīdēta likuma normu satversmība. Tādējādi pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktam persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt tikai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka viņai Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pieteikumā pamatot, ka apstrīdētās normas neatbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai izraisa pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē noteiktās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016‑02‑01 5. punktu). Turklāt jāpastāv tiešai saiknei starp personas pamattiesību aizskārumu un pieteikumā apstrīdēto normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009‑74‑01 12. punktu).
Pieteikuma iesniedzēja savā dzīvokļa īpašumā vēlas reģistrēt dzīvnieku patversmi. Tomēr viņa nav vērsusies Pārtikas un veterinārajā dienestā minētās reģistrācijas veikšanai, jo pirms tās saņemšanas nepieciešams saņemt arī pašvaldības saskaņojumu. Savukārt pašvaldība, pamatojoties uz teritorijas plānošanas un būvniecības tiesisko regulējumu, viņai šādu saskaņojumu nesniedz. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka viņai nav iebildumu pret to, ka viņas dzīvesvietu reģistrētu kā dzīvnieku patversmi Pārtikas un veterinārajā dienestā, bet iebilst pret to, ka viņas dzīvesvieta neatbilst teritorijas plānošanu un būvniecību regulējošajiem normatīvajiem tiesību aktiem, lai tajā varētu reģistrēt patversmi. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka patversmes reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā nebūs iespējama pašvaldības norādīto iemeslu dēļ, un tādējādi ar apstrīdētajām normām esot aizskartas viņai Satversmes 1., 105. un 106. pantā ietvertās tiesības.
Pieteikumā izklāstīts, kādēļ Pieteikuma iesniedzēja nepiekrīt attiecīgajām teritorijas plānošanas un būvniecības tiesību normām, tomēr pieteikumā nav sniegts pamatojums tam, kādā veidā tieši apstrīdētās normas rada Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu. Turklāt Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.1 panta pirmā daļa attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju nav piemērota, jo viņa nav vērsusies Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai reģistrētu patversmi. Tādējādi kolēģija nevar konstatēt, ka tieši apstrīdētās normas, nevis kādas citas tiesību normas rada Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 40/2025).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētāja Anita Rodiņa
_____________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr. 2025_40