Kolēģijas 2022. gada 7. novembra lēmums (pieteikums Nr. 181/2022)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2022. gada 7. novembrī
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneses Anita Rodiņa un Jautrīte Briede,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 181/2022),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt Elektronisko sakaru likuma 48. panta septīto daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam.
2. Apstrīdētā norma noteic, ka elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot vai iznomāt tikai tādas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kuras tas ieguvis konkursa vai izsoles rezultātā par maksu.
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata ir ierosināma lieta, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka persona pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības.
6. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa pieteikumā pamatot, ka tieši apstrīdētās normas neatbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai izraisa pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu.
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personas pamattiesību aizskārums ir konstatējams, ja: pirmkārt, personai Satversmē ir ietvertas konkrētās pamattiesības, proti, apstrīdētā norma ietilpst konkrēto pamattiesību tvērumā; otrkārt, tieši apstrīdētā norma aizskar personai Satversmē ietvertās pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016‑02‑01 5. punktu). Par konstitucionālās sūdzības priekšmetu var būt vienīgi konkrēts un tiešs personas pamattiesību aizskārums (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 11. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2002-07-01 3. punktu).
No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja ir mobilo sakaru operators, kas vēlas piedāvāt klientiem 5G pakalpojumus. Lai ieviestu 5G pakalpojumus, esot nepieciešamas 3400 – 3800 MHz frekvenču joslas. Nolūkā iegūt un nākotnē izmantot minētās joslas, tā esot iegādājusies citu komersantu, kuram bijušas piešķirtas minēto joslu lietošanas tiesības. Tomēr, ņemot vērā, ka komersants, ko Pieteikuma iesniedzēja iegādājās, joslu lietošanas tiesības esot ieguvis bez maksas, apstrīdētā norma liedzot Pieteikuma iesniedzējai tieši un nepastarpināti izmantot šīs joslas, saņemot vai iznomājot tās no sev piederošā komersanta. Tādējādi apstrīdētā norma liedzot tai iespēju efektīvi veikt savu komercdarbību, tādā veidā aizskarot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā un 105. pantā ietvertās tiesības.
Apstrīdētā norma regulē elektronisko sakaru komersanta, kurš ir ieguvis ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, iespēju minētās tiesības tālāk nodot vai iznomāt. Līdz ar to apstrīdētā norma attiecas uz minēto joslu lietošanas tiesību subjektu, bet nevis uz to potenciālo nomnieku vai ieguvēju. Tādējādi, lai gan apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma rezultātā varētu tikt ietekmētas arī citu personu tiesības iegūt vai nomāt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, šādas tiesības jebkurā gadījumā ir atkarīgas no elektronisko sakaru komersanta tiesībām šīs lietošanas tiesības nodot vai iznomāt tālāk. Ņemot vērā, ka apstrīdētā norma būtībā regulē cita tiesību subjekta tiesības un pienākumus, kolēģija negūst apstiprinājumu tam, ka no apstrīdētās normas nepastarpināti izrietētu kādu Pieteikuma iesniedzējai Satversmē ietverto pamattiesību aizskārums.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmajā daļā un sestās daļas 1. punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 181/2022).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš
________________________________________________________
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2022_181