Kolēģijas 2019. gada 15. aprīļa lēmums (pieteikums Nr. 35/2019)
LĒMUMS
PAR ATTEIKŠANOS IEROSINĀT LIETU
Rīgā 2019. gada 15. aprīlī
Satversmes tiesas 3. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš, tiesneši Jānis Neimanis un Artūrs Kučs,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto [..] (turpmāk – Pieteikuma iesniedzējs) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 35/2019),
konstatēja
1.Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Kodekss) 289.27panta otro un trešo daļu (turpmāk – apstrīdētās normas) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmajam teikumam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6. panta pirmajai daļai un tās 7. protokola 2. un 4. pantam un spēkā neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma brīža.
2. Kodeksa 289.27pants noteic kārtību, kādā tiesa taisa spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā, ja tiesvedība tajā tika atjaunota sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
Kodeksa 289.27 panta otrā daļa noteic: „Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā apstrīdēto nolēmumu atceļ pilnībā un taisa jaunu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.”
Savukārt Kodeksa 289.27 panta trešā daļa paredz: „Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu rajona (pilsētas) tiesas lēmumu var iesniegt sūdzību apgabaltiesā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pieņemtais lēmums par sūdzību, kuru izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no tā pieņemšanas brīža.”
3. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 20. panta piektajai daļai, lemjot par to, vai uz saņemtā pieteikuma pamata lieta ir ierosināma, kolēģija izvērtē, vai:
1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai;
2) iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu;
3) pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 18.–19.3 panta prasībām;
4) pieteikums nav iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
5) pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija.
Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 20. panta sesto daļu kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja konstitucionālajā sūdzībā sniegtais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.
4. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktam Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, bet atbilstoši minētā panta 6. punktam Satversmes tiesa izskata lietas par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.
Līdz ar to pieteikumā ietvertais prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai.
5. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu persona ir tiesīga iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ievērojot konstitucionālajai sūdzībai Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2pantā noteiktās prasības.
6. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2panta pirmajai daļai pieteikumu Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.2 panta sestās daļas 1. punkts prasa šo uzskatu pamatot. Minētā norma skatāma kopsakarā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktu, atbilstoši kuram pieteikumā jānorāda juridiskais pamatojums.
Satversmes tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka personas pamattiesību aizskārums ir saprotams tādējādi, ka tieši apstrīdētā norma rada pieteikuma iesniedzējam nelabvēlīgas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 23. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016‑02‑01 7. punktu). Proti, jāpastāv tiešai saiknei starp personas pamattiesību aizskārumu un pieteikumā apstrīdēto normu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009‑74‑01 12. punktu).
No Tiesu informācijas sistēmā esošās informācijas izriet, ka pēc Pieteikuma iesniedzēja pieteikuma Rīgas apgabaltiesa atjaunoja tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Izskatījusi lietu, Rīgas apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru nolēma atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu un noraidīt Pieteikuma iesniedzēja apelācijas sūdzību. Rīgas apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams. No pieteikuma izriet, ka, Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, apstrīdētās normas aizskar viņam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības, jo tās neparedz iespēju pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, kas pieņemts lietā, kas ierosināta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
Taču apstrīdētās normas regulē kārtību, kādā tiesa pieņem nolēmumu lietā, kas izskatīta no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, un kādā pārsūdzams tiesas lēmums noraidīt pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Savukārt to, ka apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav pārsūdzams, paredz Kodeksa 289.22 panta otrā daļa, kuras atbilstība Satversmei pieteikumā nav apstrīdēta. Pieteikumā nav pamatots, kādā veidā tieši apstrīdētās normas aizskartu Pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības.
Līdz ar to pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punkta, 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktu, Satversmes tiesas 3. kolēģija
nolēma:
atteikties ierosināt lietu pēc [..] pieteikuma (pieteikums Nr. 35/2019).
Lēmums nav pārsūdzams.
Kolēģijas priekšsēdētājs G. Kusiņš
Lēmums PDF formātā: Lemums_par_pieteikumu_Nr.2019_35