Satversmes tiesa vēršas Eiropas Savienības Tiesā lietā par ziņu publiskošanu par akciju sabiedrības akcionāriem
Šodien, 14. novembrī, Satversmes tiesa pieņēma lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2024-01-01 „Par likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 panta pirmās daļas 2. punkta „b” apakšpunkta atbilstību Satversmes 96. pantam”.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantu Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par direktīvu un regulu spēkā esību un interpretāciju. Ja lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību normu satura un Satversmes tiesai ir šaubas par to iztulkošanu, Satversmes tiesai ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai radās šaubas par to, vai akciju sabiedrību akcionāri ir uzskatāmi par personām, kas piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīvas 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (turpmāk – Direktīva 2017/1132) izpratnē, un attiecīgi par to, vai šī direktīva pieprasa informācijas par akciju sabiedrību akcionāriem publiskošanu. Tāpat lietā ir šaubas par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk – Datu regula) ietvertie principi pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena akciju sabiedrības akcionāra personas datus var iegūt ikviena persona un tai nav paredzēts pienākums pierādīt leģitīmu interesi šādus datus iegūt.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus jautājumus:
1.Vai Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punktā lietotais jēdziens „personas, kas piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē” ir iztulkojams tādējādi, ka tas attiecas uz ikvienu akciju sabiedrības akcionāru un tādējādi dalībvalstij ir pienākums informāciju par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru nodot atklātībā, darot to publiski pieejamu reģistrā atbilstoši Direktīvas 2017/1132 16. panta 3. punktam?
2. Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punkta ii) apakšpunkts, ciktāl tas paredz nodot atklātībā ziņas par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru, ir spēkā, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā garantētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un 8. pantā garantētās tiesības uz personas datu aizsardzību?
3. Vai Datu regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir iztulkojams tādējādi, ka akciju sabiedrību akcionāru personas datu apstrādes nolūks var būt, pirmkārt, atklātas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana un trešo personu interešu aizsardzība, otrkārt, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana, un, treškārt, nacionālo, starptautisko un Eiropas Savienības sankciju izpildei nepieciešamās informācijas nodrošināšana?
4. Vai Datu regulas 5. panta 1. punktā ietvertie principi pieļauj iepriekš minētajos nolūkos paredzēt tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena akciju sabiedrības akcionāra personas datus var iegūt ikviena persona un tai nav pienākuma pierādīt leģitīmu interesi iegūt šādus datus?
Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.
Saistītā lieta: 2024-01-01