Par likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. panta pirmās daļas un 7.1 panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam
Satversmes tiesa nosprieda:
1. Atzīt likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. panta pirmo daļu un 7.1 panta ceturto daļu, ciktāl tās nosaka personas nāves gadījumā piešķiramo valsts kompensācijas maksimālo apmēru, paredzot tā sadalīšanu proporcionāli cietušo skaitam un tādējādi nenodrošinot taisnīgu un samērīgu kompensāciju, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un spēkā neesošu no 2026. gada 1. janvāra.
2. Attiecībā uz pieteicējiem administratīvajā lietā Nr. A420227223 un citām personām, kuras līdz brīdim, kad stājas spēkā jauns likumdevēja pieņemts tiesiskais regulējums, ir pieprasījušas valsts kompensāciju un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, bet attiecībā uz kurām administratīvais process vēl nav noslēdzies, atzīt likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. panta pirmo daļu un 7.1 panta ceturto daļu, ciktāl tās nosaka personas nāves gadījumā piešķiramo valsts kompensācijas maksimālo apmēru, paredzot tā sadalīšanu proporcionāli cietušo skaitam un tādējādi nenodrošinot taisnīgu un samērīgu kompensāciju, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un spēkā neesošu no šā sprieduma publicēšanas dienas.