Tiesvedības aktualitātes 2025. gada aprīlī
Satversmes tiesa 2025. gada 16. aprīlī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021-44-01 par tiesas lēmuma par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju pārsūdzēšanas kārtību. Tiesa atzina regulējumu, kas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteic lietas izskatīšanu divās tiesu instancēs,par atbilstošu Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Lieta ierosināta pēc vairāku privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka apstrīdētais Kriminālprocesa likuma regulējums neatbilst tiesībām uz taisnīgu tiesu, jo tiem liegtas tiesības pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, ar kuru konfiscēta par noziedzīgi iegūtu atzītā manta. Satversmes tiesa norādīja, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ir izņēmums no mantisko jautājumu risināšanas kārtības pamata kriminālprocesā, tāpēc šim procesam var būt noteikti atšķirīgi noteikumi, kas vērsti uz tā mērķa ātru un efektīvu sasniegšanu. Viens no šādiem noteikumiem ir atšķirīga nolēmumu pārsūdzēšanas kārtība. Tiesa ņēma vērā to, ka noziedzīgi iegūtas mantas procesa tiesiskais regulējums ir vairākkārt grozīts. Tomēr laikā, kad apgabaltiesā tika izskatīta ar pieteikuma iesniedzējiem saistītā lieta, tiesiskais regulējums nodrošināja personai taisnīgu tiesas procesu. Proti, personai tika nodrošinātas tiesības tikt uzklausītai un tiesības iesniegt pierādījumus, kā arī tika ievērots pušu līdzvērtīgu iespēju princips. Tiesa secināja, ka arī šobrīd spēkā esošais procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējums nodrošina personai minētās tiesības.
2025. gada 29. aprīlī Satversmes tiesa nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā un apturēt tiesvedību lietā Nr. 2024-10-03 par privāto tiesību juridisko personu tiesībām pretendēt uz valsts meža zemēm vēja elektrostaciju izveidošanai. Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ja lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību normu satura un Satversmes tiesai ir šaubas par to iztulkošanu, Satversmes tiesai ir pienākums vērsties Eiropas Savienības Tiesā, lai tā sniegtu prejudiciālu nolēmumu. Vērtējot apstrīdētās Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” normas satversmību, Satversmes tiesai radās šaubas par to, vai šajā normā paredzētais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu un vai par to būtu bijis jāpaziņo Eiropas Komisijai.
Aprīlī Satversmes tiesa uzsāka divu lietu izskatīšanu rakstveida procesā:
- lietu Nr. 2024-20-01 par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanu;
- lietu Nr. 2024-19-01 par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas piemērošanu caurplūstošajām dividendēm.
Satversmes tiesā sagatavošanā bija deviņas lietas un tika pabeigta divu lietu sagatavošana izskatīšanai. Papildus divām lietām, kuru izskatīšanas procesa veids un datums bija noteikts jau iepriekš, Satversmes tiesa to noteica vēl vienai lietai.
Satversmes tiesas kolēģijām izskatīšanai nodoti 13 pieteikumi. 12 pieteikumus tiesā iesniegušas privātpersonas, bet vienu – tiesa, izskatot civillietu. Pieņemti arī 9 lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu pēc šādiem pieteikumiem:
- Pieteikums Nr. 59/2025 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas noteic naudas sodu parādniekam gadījumā, ja viņš tiesas noteiktajā termiņā neizpilda nolēmumu, kas uzliek viņam pienākumu izpildīt noteiktas darbības. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 61/2025 par Ministru kabineta 2010. gada 2. februāra noteikumu Nr. 103 “Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība” regulējumu, kas noteic vadītāja apliecības derīguma termiņu, pēc kura notecēšanas vadītāja apliecību maināma pēc B kategorijai atbilstoša teorētiskā un vadīšanas eksāmena nokārtošanas. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 62/2025 par Civilprocesa likuma regulējumu, kas Senātam piešķir tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 63/2025 par Administratīvā procesa likuma regulējumu, kas Senātam piešķir tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība ir klaji aizskaroša un izaicinoša. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 64/2025 par Daugavpils pilsētas domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 “Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles” regulējumu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 65/2025 par Maksātnespējas likuma regulējumu, kas parādniekam paredz pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un regulējumu, kas kapitālsabiedrības valdes loceklim paredz atbildību par juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 66/2025 par Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” regulējumu, kas noteic zemes īpašnieka tiesības bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža cirst tādus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 70/2025 par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” regulējumu, kas paredz gada neapliekamā minimuma piemērošanu personai, kura saņem vecuma pensiju un ir arī darba ņēmējs. Lēmums par pieteikumu.
- Pieteikums Nr. 72/2025 un Nr. 73/2025 par Civilprocesa likuma un Maksātnespējas likuma regulējumu, kas noteic, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas pasludināšanas maksātnespējas administratoram ir tiesības lūgt tiesu izbeigt tiesvedību prasībā par parādnieka izslēgšanu no citas sabiedrības, kas celta saskaņā ar Komerclikuma 136.1 un 195. pantu. Lēmums par pieteikumu.
Informācija sagatavota ar mērķi veicināt izpratni par Satversmes tiesas darbu. Tā nav uzskatāma par nolēmuma daļu un nav saistoša Satversmes tiesai.