Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normām
Šodien, 2012. gada 19. decembrī, Satversmes tiesa ir pasludinājusi lēmumu lietā Nr. 2012‑03‑01 „Par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 77. un 78. pantam”.
Apstrīdētās normas
Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (turpmāk arī – Tautas nobalsošanas likums) 11. panta pirmā daļa: „Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.”
Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 25. panta pirmā daļa: „Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.”
Augstākā juridiska spēka normas
Satversmes 1. pants: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”
Satversmes 77. pants: „Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.”
Satversmes 78. pants: „Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.”
Lietas fakti
Pieteikuma iesniedzējs – trīsdesmit 11. Saeimas deputāti – uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1., 77. un 78. pantam.
Savukārt Saeima uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam, bet apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 77. un 78. pantam neesot vērtējama.
Tiesas secinājumi un lēmums
Lēmuma būtība īsumā
Tiesa, ievērojot savu kompetenci, nevērtēja pieteikuma iesniedzēja izteiktos argumentus par to, kā tiesībpolitiski pareizāk būtu risināmi Latvijas kā nacionālas valsts saglabāšanas un attīstības jautājumi. [13.4] Tāpat, ņemot vērā, ka Satversmes tiesa nevērtē likumprojektu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, tā nevērtēja argumentus par konkrētajiem pieteikumā un tiesas sēdē minētajiem likumprojektiem. [13.5]
Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma iesniedzēja pieņēmums par to, ka apstrīdētajām normām piemīt tās nepilnības, uz kurām norādīts pieteikumā, ir kļūdains. Tiesa arī norādīja, ka pieteikuma iesniedzējs lūdz vērtēt apstrīdēto normu iztulkošanas un piemērošanas jautājumus. Šādu jautājumu izskatīšana nav piekritīga Satversmes tiesai. [23]
Tiesa norādīja, ka valsts varas īstenošana balstās uz prezumpciju, ka katra valsts institūcija ievēro Satversmi un savu kompetenci, kā arī pienācīgi pilda savus pienākumus. Jautājumi, kas saistīti ar institūcijas iespējamo kļūdīšanos, kā arī strīdiem par to, vai kompetentās valsts institūcijas ir vai nav pienācīgi pildījušas savas funkcijas un ievērojušas procedūru, ir nevis apstrīdēto normu, bet citu likumu regulējuma priekšmets, proti, šie jautājumi reglamentēti likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un tiesu procesus reglamentējošo likumos. Līdz ar to pieteikuma iesniedzēja sniegtais juridiskais pamatojums ir balstīts uz kļūdainiem pieņēmumiem par valsts institūciju funkcijām un pienākumiem. [23]
Satversmes tiesa secināja: ņemot vērā to apstākli, ka pieteikuma iesniedzēja juridiskais pamatojums par apstrīdēto normu neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām balstīts uz tiesībpolitiskiem apsvērumiem un pieņēmumiem, kā arī uz apstrīdēto normu iztulkošanas un piemērošanas jautājumiem, turpināt tiesvedību lietā nav iespējams. Līdz ar to, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, tiesvedība lietā ir izbeidzama.
Lēmuma būtība: izvērstais apraksts
Par prasījuma saturu
No tiesas sēdē paustajiem viedokļiem un lietas materiāliem tiesa secina, ka pēc būtības tiek apstrīdēta Tautas nobalsošanas likuma:
1) 11. panta pirmā daļa un 25. panta pirmā daļa, ciktāl tajās:
- a) attiecībā uz vēlētāju iesniegto likumprojektu neesot paredzēta prasība „pilnīgi izstrādāts”,
- b) neesot ietverti kritēriji, saskaņā ar kuriem būtu izvērtējams, vai likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu likumprojektu Satversmes 78. panta izpratnē (turpmāk – pilnīgi izstrādāts likumprojekts),
- c) nevienai no vēlētāju likumdošanas iniciatīvas norises procedūrā iesaistītajām valsts institūcijām neesot paredzētas tiesības un pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegta likumprojekta atbilstību Satversmes prasībām,
- d) neesot paredzēts efektīvs vēlētāju likumdošanas iniciatīvas norises procedūrā iesaistīto valsts institūciju pieņemto lēmumu tiesiskuma izvērtēšanas mehānisms;
2) 25. panta pirmā daļa, ciktāl tā Valsts prezidentam uzliekot par pienākumu virzīt izskatīšanai Saeimā arī tādu likumprojektu, kura atbilstība Satversmei nav izvērtēta;
3) 11. panta pirmā daļa, ciktāl tā paredzot nodot tautas nobalsošanai tādu likumprojektu, kura atbilstība Satversmei nav izvērtēta.
Satversmes tiesa vērtēja, vai pieteikuma iesniedzēja norādītās apstrīdēto normu nepilnības pastāv un vai ir sniegts juridiskais pamatojums tam, ka tieši šo nepilnību dēļ apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1., 77. un 78. pantam. [13.1]
Satversmes tiesa, izskatot pieteikuma iesniedzēja prasījumus, vērtēja, vai pieteikuma iesniedzēja norādītās nepilnības pastāv arī tad, ja apstrīdētās normas tiek vērtētas kā vienots regulējums kopsakarā ne vien ar citām Tautas nobalsošanas likuma normām, bet arī citiem likumiem, tostarp likumu „Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. [16]
Par pienākumu iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu (1.a prasījums)
Satversmes tiesa norādīja: lai arī apstrīdēto normu tekstā vārdi „pilnīgi izstrādāts” expressis verbis (tiešā tekstā) nav ietverti, tas nenozīmē, ka šīs normas paredz Valsts prezidenta un Saeimas tiesības virzīt tālāk „jebkuru” vai „jebkādu” vēlētāju iesniegtu likumprojektu. Tautas nobalsošanas likuma panti, kas seko 22. pantam, tātad arī 25. pants, attiecas tikai un vienīgi uz tāda likumprojekta virzību, kas vispirms iesniegts CVK, – tātad uz tādu likumprojektu, kuru nemaz nebūtu pieļaujams iesniegt CVK, ja tas neatbilstu kritērijam „pilnīgi izstrādāts”. [16]
Tādējādi tiesa atzina, ka nav pamatots pieteikuma iesniedzēja pieņēmums, ka prasība „pilnīgi izstrādāts” apstrīdētajās normās neesot paredzēta. [16]
Par likumprojekta vērtēšanas kritērijiem (1.b prasījums)
Apstrīdētās normas, pieteikuma iesniedzēja ieskatā, neesot pietiekami skaidras tādēļ, ka tās neparedz likumprojekta vērtēšanas kritērijus, proti, jēdziens „pilnīgi izstrādāts” esot pārāk abstrakts. Tādējādi normas nonākot pretrunā ar tiesiskās noteiktības principu. [17, 18]
Satversmes tiesa norādīja uz to, ka abstrakta juridiska jēdziena saturs noskaidrojams izmantojot tiesību normu iztulkošanas metodes. Tiesību piemērotāja ziņā ir šāda jēdziena piepildīšana ar saturu. Savukārt kontroli pār tiesību piemērošanas jautājumiem veic vispārējās jurisdikcijas tiesa. [18.2]
Tiesa atzina, ka jau šobrīd ir iespējams izsecināt, kādām prasībām ir jāatbilst pilnībā izstrādātam likumprojektam, piemēram:
- tam ir jābūt noformētam likumprojekta veidā saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām;
- tas nevar paredzēt tādus jautājumus, kuri vispār ar likumu nav regulējami;
- saskaņā ar likumības principu atzīstams, ka par pilnīgi izstrādātu nav atzīstams likumprojekts, kas tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām, kā arī Latvijas starptautiskajām saistībām. [18.3]
Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka nav pamatots pieteikuma iesniedzēja pieņēmums, ka apstrīdētās normas esot tik neskaidras, ka vēlētāji, kuri iesniedz likumprojektu, nevar paredzēt savas rīcības sekas. [18.3]
Par valsts institūciju tiesībām un pienākumu vērtēt likumprojektu, kā arī institūciju lēmumu tiesiskuma kontroli (prasījuma 1.c un 1.d punkts)
Satversmes tiesa secināja, ka konkrētas valsts institūcijas, kurām ir pienākums vērtēt vēlētāju iesniegtus likumprojektus, kā arī šajā sakarā pieņemto lēmumu tiesiskuma kontroles mehānisms ir paredzēts Satversmē, likumā „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un Tautas nobalsošanas likumā. Satversmes tiesa, izskatot lietas materiālus un uzklausot lietas dalībniekus, noskaidroja, ka ka CVK kompetencē ietilpst vērtēšana, vai likumprojekts atbilst prasībai „pilnīgi izstrādāts”, un šī vērtēšana notiek arī praksē. [19.3]
Valsts institūciju lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā un Tautas nobalsošanas likumā noteiktajā kārtībā. [19.3., 20]
Līdz ar to nav pamatots pieteikuma iesniedzēja pieņēmums, ka nevienai vēlētāju likumdošanas iniciatīvas norises procedūrā iesaistītajai valsts institūcijai neesot paredzētas tiesības un pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegta likumprojekta atbilstību Satversmes prasībām vai neesot paredzēts valsts institūciju pieņemto lēmumu tiesiskuma izvērtēšanas mehānisms [19.3, 20]
Par Valsts Prezidenta lomu likumprojekta virzīšana (prasījuma 2. punkts)
Satversmes tiesa norādīja: no Tautas nobalsošanas likuma 25. panta pirmā teikuma, aplūkojot to kopsakarā ar šā likuma 22. pantu, izriet secinājums, ka Valsts prezidents var nodot Saeimai vienīgi tādu likumprojektu, kas iepriekš iesniegts CVK, proti, tādu likumprojektu, kuru CVK ir atzinusi par pilnīgi izstrādātu. [21]
Ja Valsts prezidents nepiekrīt CVK viedoklim par likumprojekta atbilstību kritērijam „pilnīgi izstrādāts”, viņam atbilstoši Satversmē noteiktajām Valsts prezidenta funkcijām ar savā rīcībā esošiem tiesiskajiem līdzekļiem jāgādā par to, lai tiku ievērotas Satversmes normas un principi. [21]
Līdz ar to nav pamatots pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka Tautas nobalsošanas likuma 25. panta pirmā daļa Valsts prezidentam uzliekot par pienākumu virzīt uz Saeimu izskatīšanai arī tādu likumprojektu, kura atbilstība Satversmei nav izvērtēta. [21]
Par likumprojekta, kura atbilstība Satversmei nav izvērtēta, nodošanu tautas nobalsošanai (prasījuma 3. punkts)
Satversmes tiesa atzina, ka Saeimas kārtības rullis paredz likumprojeka vērtēšanas neliedz likumprojektu izvērtēt. Līdz ar to nav pamatots pieteikuma iesniedzēja pieņēmums, ka Tautas nobalsošanas likuma 11. panta pirmā daļa liedzot Saeimai izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu. [22]
Demokrātijas jēdziena kodols ir sabiedrības vairākuma gribas īstenošana. Tas cieši saistīts ar tautas suverenitātes principu. Lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns – tauta – Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Jautājumi, kas saistīti ar institūcijas iespējamo kļūdīšanos, kā arī strīdiem par to, vai kompetentās valsts institūcijas ir vai nav pienācīgi pildījušas savas funkcijas un ievērojušas procedūru, ir nevis apstrīdēto normu, bet citu likumu regulējuma priekšmets. [23]
Līdz ar to Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību lietā Nr. 2012-03-01 „ Par likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 11. panta pirmās daļas un 25. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 77. un 78. pantam”.
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā.
Relīze PDF formātā: 2012-03-01_PR par izbeigšanu
Saistītā lieta: 2012-03-01