Mežaparka lokālplānojuma daļa, kas attiecas uz īpašumu Pāvu ielā, atbilst Satversmei
2014. gada 10. oktobrī Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-04-03 „Par Rīgas domes 2013. gada 18. jūnija saistošo noteikumu Nr. 221 „Kultūras un atpūtas parka „Mežaparks” teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” 55. un 56. punkta, kā arī pielikuma Nr. 1 „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”, ciktāl tie attiecas uz nekustamā īpašuma Pāvu ielā 10, Rīgā (kadastra Nr. 0100 095 0003) plānoto (atļauto) izmantošanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.
Pāvu ielas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību ierobežojums (aizliegums būvēt dzīvojamās mājas) ir samērīgs
Apstrīdētās normas un lietas fakti
Lieta ierosināta pēc SIA „NIF Zemes īpašumi” konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka tā esot iegādājusies nekustamo īpašumu Pāvu ielā, paļaujoties uz to, ka Rīgas teritorijas plānojums šajā īpašuma pieļauj dzīvojamo māju celtniecību. Tomēr Rīgas dome vēlāk esot pieņēmusi Mežaparka teritorijas lokālplānojumu, kurā citastarp aizliegta jaunu dzīvojamo ēku būvniecība minētajā īpašumā. Lokālplānojums pieļauj tikai parka darbībai nepieciešamo būvju, mazumtirdzniecības objektu, u.tml. izvietošanu.
Sūdzības iesniedzēja pauž uzskatu, ka apstrīdētās lokālplānojuma normas aizskar tās pamattiesības uz īpašumu, kas nostiprinātas Satversmes 105. pantā.
Tiesas secinājumi un lēmums
Satversmes tiesa, pārbaudot apstrīdētā plānojuma pieņemšanas procedūru, secināja, ka tas pieņemts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, citastarp uzklausot sabiedrības un arī sūdzības iesniedzējas viedokli. Tādējādi sūdzības iesniedzējas pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. [11, 12, 13]
Pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis. Apstrīdētās lokālplānojuma normas aizsargā citu cilvēku tiesības, tostarp tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē. Mežaparka apbūves pamatfunkcija ir iedzīvotāju kvalitatīvas atpūtas, izglītošanas, izklaides, sporta un rekreācijas nodrošināšana. [14] Noteiktais ierobežojums – jaunu dzīvojamo māju celtniecības aizliegums – ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai [16] un to nav iespējams sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Satversmes tiesa ņēma vērā, ka, Mežaparkā palielinot dzīvojamo māju intensitāti, pieaugtu arī transporta kustības intensitāte, kas traucētu parka apmeklētājiem. [17]
Satversmes tiesa atzina, ka labums, ko no apstrīdētajās normās ietvertajiem ierobežojumiem iegūst sabiedrība, ir lielāks par sūdzības iesniedzējas interesēm nodarīto kaitējumu. Labumu no šādiem ierobežojumiem gūst visa sabiedrība, bet iespējamā privātmāju apbūve Mežaparka teritorijā dotu labumu vienīgi atsevišķām personām. [18]
Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs. [18]
Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka Mežaparka lokālplānojums apstrīdētajās daļās atbilst Satversmes 105. pantam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā. Sprieduma teksts ir pieejams arī Satversmes tiesas mājas lapā.
Relīze PDF formātā: 2014-04-03_PR_par_spriedumu
Saistītā lieta: 2014-04-03