Starpdisciplināras sarunas par Latvijas valsti. Satversmes tiesa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku aizsāk sarunu ciklu

20.06.2018.

Ceturtdien, 31. maijā, norisinājās Satversmes tiesas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) kopīgi rīkota starpdisciplināra sarunu cikla “KAD KAĶIS UZ SLIEKŠŅA MAZGĀJAS…” pirmais pasākums. Tā mērķis bija aizsākt jaunu tradīciju, proti, rosināt sarunu dažādu nozaru personību starpā par valsti, sabiedrību un Satversmē nostiprinātajām vērtībām šodien un rīt. Latvijas valsts tuvojas otrā gadsimta slieksnim. Šī saruna rosināja domāt par to kā, slieksni pārkāpjot, dzīvosim tālāk, lai stiprinātu demokrātiskas un tiesiskas, rietumu kultūrtelpai piederošas Latvijas sabiedrības valstsgribu, kā atbrīvosim neizmantoto potenciālu un resursu? Vai goda istabu valsts jubilejai pošot, slaucīsim pāri slieksnim arī vecos gružus? Ar jaunām slotām vecos, vai ar vecām slotām jaunus?

Pirmajā sarunā piedalījās dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, savas pārdomas pauda arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, tiesību zinātniece Ineta Ziemele un literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, sarunas vadīja Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece, tiesību zinātniece Sanita Osipova. Sarunas atskaites punkts bija rodams Māras Zālītes autobiogrāfiskos romānos “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”.

Atklājot pasākumu, Ineta Ziemele uzsvēra, ka tikai jēgpilna diskusija par valsti un valsts pamatvērtībām norādīs, ka esam stipra, demokrātiska un attīstīta sabiedrība. Viņa norādīja, ka starpdisciplināro sarunu ideja radās tāpēc, ka kopš neatkarības atjaunošanas sarunas pārsvarā bija raisījušās fragmentētās sabiedrības viedokli veidojošās grupās. Ineta Ziemele vērsa uzmanību, ka vēsturiski Latvijas valstiskuma idejas pamatā gūla latviešu kultūras sniegtā iedvesma, kuru pēc tam verbalizēja juristi un politiķi valstiskumu nostiprinošos dokumentos, izstrādājot un pieņemot gan 1918. gada 18. novembra aktu par Latvijas valsts dibināšanu, gan vēlāk arī 1990. gada 4. maija Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Ineta Ziemele norādīja, ka kultūras nozares pārstāvju dialogs ar tiesību nozares pārstāvjiem Latvijas valstiskumam ir ļoti svarīgs arī mūsdienās.

Pasākuma ietvaros plašākai publikai tika atrādīta arī skolēnu iesūtīto zīmējumu izstāde un radītais izstādes buklets, kurā publicēti desmit 9. un 12. klašu skolēnu domraksti par tēmu “Mana Latvija un Satversme” un 53 atlasīti 6. klašu skolēnu zīmējumi par tēmu “Mana Satversme”. Šī iniciatīva tapusi, pateicoties pērn septembrī Satversmes tiesas izsludinātajam skolēnu zīmējumu un domrakstu konkursam par Satversmi. Izstādi plānots izstādīt lielākajās Latvijas reģionu bibliotēkās, savukārt bukleti tiks izsūtīti visām skolām, kas piedalījās konkursā, kā arī tiks dāvināti tām bibliotēkām, kurās izstāde tiks izlikta apskatei.

Pasākuma video ieraksts būs pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.

Foto no pasākuma pieejamas šeit.

Skolēnu iesūtīto zīmējumu un domrakstu izstādes buklets pieejams šeit: