Ierosināta lieta par Krimināllikuma normu, kas nosaka atbildību par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas ierīces aprites aizlieguma pārkāpšanu

14.06.2018.

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 13. jūnijā ierosināja lietu “Par Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas, redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam un 92. panta otrajam teikumam un Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu” pielikuma 10A905 sadaļas “e” apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”.

Apstrīdētās normas

Krimināllikuma 237.1 panta otrā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim) noteica, ka par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu Nr. 645 “Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu” pielikuma 10A905 sadaļas “e” apakšpunkts (redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada 23. janvārim) noteica, ka iekārtas un ierīces operatīvo darbības pasākumu traucēšanai ir speciālie indikatori, speciālie lokatori, skeneri, skrembleri, speciālie frekvenču mērītāji un plaša frekvenču diapazona trokšņu ģeneratori.

Augstāka juridiska spēka normas

Satversmes 90. pants: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”
Satversmes 92. panta otrais teikums: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Mareka Belugas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs atzīts par vainīgu apstrīdētajā Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, jo savā darbavietā glabājis apstrīdētajā Ministru kabineta noteikumu normā minēto ierīci.

Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, apstrīdētā Krimināllikuma norma neesot paredzējusi atbildību par tādas ierīces, kas nav domāta operatīvās darbības veikšanai, bet tās traucēšanai, aprites aizlieguma pārkāpšanu. Tādējādi viņš esot notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī neesot bijis tieši paredzēts likumā. Turklāt apstrīdētā Krimināllikuma norma neesot pietiekami skaidra un saprotama, lai uz tās pamata sauktu personu pie kriminālatbildības.

Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētā Krimināllikuma norma neatbilstot Satversmes 90. pantam, 92. panta otrajam teikumam. Savukārt apstrīdētā Ministru kabineta noteikumu norma neatbilstot Satversmes 92. panta otrajam teikumam.

Tiesas process

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu un Ministru kabinetu līdz 2018. gada 13. augustam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2018. gada 13. novembris.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.


Relīze PDF formātā: 2018-10-0103_PR_par_ierosinasanu

Saistītā lieta: 2018-10-0103