Satversmes tiesa izbeidz tiesvedību lietā par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem internetā
2017. gada 18. janvārī Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-09-01 „Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmās daļas vārda „internetā” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam”.
Apstrīdētā norma
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 14. jūlijam) noteica: „Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un šā likuma 25. pantā minētajās institūcijās un kapitālsabiedrībās ir aizliegta, izņemot šā likuma 14., 17. un 19. pantā minēto tādu paziņojumu (sludinājumu) izvietošanu, kuri informē par politiskās partijas, politisko partiju apvienības, vēlētāju apvienības vai deputāta kandidāta tikšanos ar vēlētājiem.”
Augstāka juridiska spēka norma
Satversmes 100. pants: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Lietas fakti
Pieteikumu iesniedza divdesmit 12. Saeimas deputāti. Viņi norādīja, ka apstrīdētajā normā ir ietverts aizliegums vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus internetā. Jēdziens „internets” apstrīdētajā normā esot definēts pārāk plaši, tādējādi apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežojot tiesības uz vārda brīvību.
Tiesas secinājumi un lēmums
Saeima ir lūgusi izbeigt tiesvedību lietā, jo apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku. [9]
Vērtējot, vai ir pamats izbeigt tiesvedību lietā, Satversmes tiesa noskaidroja: 1) vai apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku un 2) vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt. [10]
Ar 2016. gada 16. jūnija likumu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmā daļa ir grozīta, precīzi nosakot, ka vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta tikai tāda priekšvēlēšanu aģitācija internetā, kas tiek veikta kā maksas pakalpojums. [11]
Vērtējot, vai nepastāv apstākļi, kas prasa tiesvedību turpināt, Satversmes tiesa ņēma vērā, ka izskatāmā lieta ir ierosināta pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma un pēc šāda pieteikuma ir veicama normu abstraktā kontrole. Turklāt pieteikuma iesniedzējs papildu paskaidrojumos Satversmes tiesai norādīja, ka nepastāv tādi apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma. [12]
Satversmes tiesa norādīja, ka pieteikuma iesniedzēja juridiskais pamatojums tam, ka apstrīdētā norma, iespējams, neatbilst Satversmei, tika balstīts uz pieņēmumu, ka jēdziens „internets” apstrīdētajā normā ir definēts pārāk plaši. Tā kā likumdevējs ar 2016. gada 16. jūnija grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 32. panta pirmajā daļā ir tieši noteicis, kāda veida aģitāciju internetā vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas veikt ir aizliegts, strīds izskatāmajā lietā vairs nepastāv. [12]
Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā nepastāv apstākļi, kas prasītu tiesvedību turpināt, un izbeidza tiesvedību. [12]
Satversmes tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Lēmums ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā:
https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/05/2016-09-01_Lemums_izbeigsana.pdf
Relīze PDF formātā:2016-09-01_PR_par_izbeigšanu
Saistītā lieta: 2016-09-01