Satversmes tiesas priekšsēdētāja amatā ievēl Sanitu Osipovu
Šodien, 14. oktobrī, Satversmes tiesas sēdē notika Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus vienbalsīgi ievēlēja esošo Satversmes tiesas priekšsēdētajas vietnieci Sanitu Osipovu.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Foto: Satversmes tiesa.
Sanita Osipova Satversmes tiesas tiesneša amatā ir kopš 2011. gada 17. augusta. 2017. gada 16. maijā ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieci. 2020. gada 6. maijā atkārtoti ievēlēta šajā amatā.
Informācija par Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu pieejama šeit.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu.
Satversmes tiesas tiesneši. No kreisās: Jānis Neimanis, Daiga Rezevska, Aldis Laviņš, Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Artūrs Kučs. Foto: Satversmes tiesa.
Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas notika attālināti video konferences režīmā. Aizklātā balsošana tika organizēta, izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu.
Tiesas sēdes video ieraksts pieejams šeit:
Atbilstoši Satversmes tiesas reglamenta 35. punktam Satversmes tiesas priekšsēdētāja triju dienu laikā izdos rīkojumu, ar kuru tiks sasaukta tiesas sēde Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieka vēlēšanām. Par to tiks izsūtīta preses relīze.
Vēlēšanu process
Vēlēšanas notiek atklātā tiesas sēdē. Tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus izvirza sēdes laikā. Ikviens kandidāts paziņo, vai viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai.
Satversmes tiesas priekšsēdētāju no sava vidus ievēlē Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu, – tik ilgi, līdz viens no kandidātiem iegūst nepieciešamo balsu skaitu.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, kandidātu izvirzīšana sākas no jauna. Par kandidātiem var atkārtoti izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanu kārtās un neieguva nepieciešamo balsu skaitu.