Irēna Kucina: Jābūt gataviem mākslīgā intelekta potenciālā apdraudējuma novēršanai, kā arī jāturpina darbs pie Cilvēktiesību konvencijas 16. protokola ratificēšanas
Piektdien, 31. janvārī, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina apmeklē ikgadējo Eiropas Cilvēktiesību tiesas svinīgo tiesas gada atklāšanas pasākumu Strasbūrā. Pasākuma ietvaros priekšsēdētāja piedalās seminārā par aktuālajiem jautājumiem, kas skar mākslīgo intelektu un pamattiesību aizsardzību.
“Daudzas Eiropas valstis pašlaik aktīvi meklē risinājumus, kā novērst mākslīgā intelekta straujās attīstības potenciālo apdraudējumu demokrātijai, tiesiskumam, pamattiesībām. Latvijas valsts vēl nav sasniegusi to kritisko punktu, kurā būtu steidzami jāreformē tiesiskais regulējums, taču jābūt tālredzīgiem un aktīviem, lai jaunā realitāte mūs nepārsteidz nesagatavotus”, uzsver Irēna Kucina.
Vienlaikus priekšsēdētāja arī vērš uzmanību uz to, ka Latvija joprojām nav ratificējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu. Šim jautājumam nevajadzētu pazust no valdības un likumdevēja dienaskārtības. Protokols paredz noteiktām Eiropas Padomes dalībvalstu tiesām iespēju lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesas konsultatīvo viedokli. Ņemot vērā, ka drīzumā Saeimā nonāks Satversmes tiesas likuma grozījumi, ir pateicīgs laiks atkal aktualizēt šo Latvijas tiesiskajai sistēmai svarīgo jautājumu, jo protokola ratifikācija ir jāsaskaņo arī ar nacionālajiem likumiem. Irēna Kucina uzsver, ka Satversmes tiesas likumā un citos procesuālajos likumos pašlaik nav regulēta kārtība, kas tiesām ļautu nepieciešamības gadījumā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai saņemtu konceptuālu viedokli par konvencijas interpretāciju specifiskā tiesību jautājumā. Tā, piemēram, pašlaik pēdējais konsultatīvā viedokļa pieprasījums nācis no Beļģijas, lai noskaidrotu konvencijas 4. panta piemērošanu saistībā ar nodarbinātības ierobežojumiem, kuru pamatā ir ideoloģiska pārliecība.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir 1950. gadā izveidota reģionāla cilvēktiesību aizsardzības institūcija. Tiesa izskata sūdzības par iespējamiem Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par konvencijas vai tās protokolu interpretāciju. Tiesa sastāv no 47 tiesnešiem, pa vienam no katras Eiropas Padomes dalībvalsts.
Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir būtiska loma taisnīguma atjaunošanā privātpersonu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā. Vienlaikus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi atklāj vienotas Eiropas identitāti un aizsargā mūsu kopīgās vērtības – vispirmām kārtām tiesiskumu, kas ir neatņemams demokrātijas un miera aizsardzības priekšnoteikums.
Pasākuma ietvaros notika arī darba tikšanās ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Artūru Kuču.