Ierosināta lieta par amatu savienošanas liegumu tiesnesim
2015. gada 14. aprīlī Satversmes tiesas 1. kolēģija ierosināja lietu „Par likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”.
Apstrīdētā norma
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta trešajā daļā minētajām personām (arī tiesnešiem) ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:
1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem, ja tas neapdraud valsts amatpersonas vai institūcijas, kurā attiecīgā valsts amatpersona ir nodarbināta, normatīvajos aktos noteikto patstāvību;
2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;
3) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1 panta vienpadsmitajā daļā;
4) amatu attiecīgās profesijas vai nozares arodbiedrībā vai biedrībā, izņemot šajā daļā minēto institūciju vadītājus;
5) amatu biedrībā, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.1 panta vienpadsmitajā daļā, un ja likumā nav noteikts citādi.
Augstāka juridiskā spēka normas
Satversmes 91. panta pirmais teikums: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”
Satversmes 110. pants: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”
Lietas fakti
Konstitucionālo sūdzību ir iesniegusi tiesnese, kurai ir bērns invalīds, kam nepieciešama īpaša aprūpe. Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā” paredz, ka bērns šādā gadījumā var saņemt apmaksātus asistenta pakalpojumus. Par invalīda asistentu var kļūt arī viņa māte.
Tomēr konkrētajā gadījumā apstrīdētā norma liedzot sūdzības iesniedzējai būt par sava bērna invalīda asistentu. Tādējādi tiekot pārkāptas Satversmes 110. pantā garantētās ģimenes un bērna invalīda tiesības uz aizsardzību. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka visi bērnu invalīdu vecāki atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, taču apstrīdētā norma bez objektīva un saprātīgā pamata tieši tiesnesim liedzot būt par sava bērna invalīda asistentu. Līdz ar to tiekot pārkāpts arī vienlīdzības princips.
Tiesas procedūra
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz šā gada 14. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2015. gada 14. septembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Relīze PDF formātā: 2015-10-01_PR_par_ierosinasanu
Saistītā lieta: 2015-10-01