Satversmes tiesa ierosina lietu par Ceļu satiksmes likuma normu
2012. gada 27. jūnijā Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosināja lietu „Par Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešās, piektās, septītās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam[1]”.
Apstrīdētā norma
Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešā daļa nosaka administratīvā pārkāpuma protokola – lēmuma sastāvdaļas gadījumā, kad pārkāpums, neapturot transportlīdzekli, fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem – fotoiekārtām vai videoiekārtām;
panta piektā daļa noteic, ka protokolu – lēmumu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam turētājam vai, ja turētājs nav norādīts, – transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam). Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas pastāvīgi reģistrēts ārvalstī, bet tā izmantošanai Latvijā šā likuma 9. panta piektajā daļā noteiktajos gadījumos ir saņemta atļauja, protokolu – lēmumu nosūta personai, kura saņēmusi atļauju. Ja pārkāpums izdarīts ar transportlīdzekli, kas nodots tirdzniecībai (tam uzstādītas tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmes vai transportlīdzeklis reģistrēts tirdzniecības reģistrā), protokolu – lēmumu nosūta komersantam, kurš veic attiecīgā transportlīdzekļa tirdzniecību. Protokols – lēmums ir derīgs bez sodu piemērojušās amatpersonas paraksta. Protokols – lēmums stājas spēkā septītajā dienā no tā nodošanas pastā;
panta septītā daļa paredz, ka ja uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā izdara atzīmi par aizliegumu līdz naudas soda samaksai veikt valsts tehnisko apskati transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā. Šādu atzīmi par aizliegumu veikt tehnisko apskati transportlīdzeklim neizdara vai arī izdarīto atzīmi dzēš, ja tiek konstatēts, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (turētāja, valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ;
savukārt panta astotā daļa noteic, ka ja par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, uzliktais naudas sods nav samaksāts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā, tas piedzenams no transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vai, ja turētājs nav norādīts, – no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja), izņemot gadījumu, kad pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklis nav atradies īpašnieka (turētāja, valdītāja) valdījumā citas personas prettiesisku darbību dēļ.
Lietas fakti
Pieteikuma iesniedzējs – Latvijas Republikas tiesībsargs, uzskata, ka atbilstoši Satversmes 92. panta otrajā teikumā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai valstij esot jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai viņas nevainīgus. Proti, nevainīgums tiekot prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.
Tāpat pieteikuma iesniedzējs norāda uz to, ka Satversmes 92. garantētās tiesības uz interešu aizsardzību taisnīgā tiesā esot atkarīgas no personas iespējām apstrīdēt iestādes pieņemto lēmumu, taču pastāvošā kārtība gadījumos, kad vainīgā persona likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nesamaksā naudas sodu, liedzot transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrētajam turētājam, ja viņš nav pārkāpumu izdarījusī persona, realizēt šīs savas pamattiesības.
Tiesas procedūra
Saeima ir uzaicināta līdz 2012. gada 29. augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2012. gada 29. novembris.
————-
[1] Latvijas Republikas Satversmes 92. pants: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”
Relīze PDF formātā: 2012-15-01 PR par ierosināšanu
Saistītā lieta: 2012-15-01