Satversmes tiesa ierosina lietu par Krimināllikuma pantu, kas paredz atbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu
Satversmes tiesas 2. kolēģija vakar, 29. aprīlī, ir ierosinājusi lietu „Par Krimināllikuma 230.¹ panta pirmās daļas atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas pirmajam teikumam un Latvijas Republikas Satversmes 64. un 65. pantam un 92. panta otrajam teikumam”.
Sūdzībā norādīts, ka apstrīdētā norma esot pieņemta, neievērojot Saeimas kārtības rullī noteikto tiesību normu pieņemšanas kārtību, un tādēļ tā esot pretrunā ar Satversmes 64. un 65. pantu. Saeima, 2002. gadā pieņemot grozījumus Krimināllikuma, apstrīdēto normu neesot skatījusi nedz pirmajā, nedz otrajā lasījumā, jautājums par apstrīdētās normas iekļaušanu likumā neesot izskatīts atbildīgajā komisijā. Tādējādi apstrīdēto normu nevarot uzskatīt par likumu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Satversmes izpratnē, un tiekot aizskartas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas pirmajā teikumā un Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteiktās pamattiesības, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
Saeima ir uzaicināta līdz 2008. gada 9. jūnijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Uzziņai:
Krimināllikuma 230.¹ panta pirmā daļa noteic, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas pirmais teikums: Nevienu nedrīkst apsūdzēt kriminālnoziegumā tāda nodarījuma vai nolaidības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā bijušo valsts iekšējo likumdošanu vai starptautiskajām tiesībām, nebija kriminālnoziegums.
Satversmes 64. pants: Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kartībā un apmēros.
Satversmes 65. pants: Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.
Satversmes 92. panta otrais teikums: Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.
Relīze PDF formātā: 2008-09-0106_PR_par_ierosinasanu
Saistītā lieta: 2008-09-0106