Satversmes tiesas priekšsēdētājas Irēnas Kucinas ziņojums par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā 2024. gadā
2025. gada 7. februārī
Godātais Valsts prezidenta kungs!
Godātais bijušais Islandes Republikas prezidenta kungs!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Godātie klātesošie – gan Satversmes tiesas sēžu zālē, gan tiešsaistē!
Kolēģi un tiesas draugi Latvijā un ārvalstīs!
Mīļie Latvijas cilvēki!
Ar Satversmes tiesas svinīgo sēdi jau septīto reizi simboliski tiks noslēgts aizgājušais un atklāts jaunais Satversmes tiesas darba gads. Tādā veidā mēs kopīgi atskatāmies uz iepriekšējā gadā Satversmes tiesā izskatītajām lietām un izceļam nolēmumos ietvertās atziņas, kuras ir būtiskas demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā Latvijā.
Ziņojums par konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā un Satversmes tiesas padarīto darbu veido tiešu saikni ar Latvijas cilvēkiem, jo neviens cits kā Latvijas cilvēki – ar saviem pieteikumiem un tajos norādītajām problēmām – noteic mūsu tiesvedības prioritātes Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos tiesas darba kārtībā īpašu vietu ieņem jautājumi, kas skar Latvijas pastāvēšanai būtiskas vērtības – mūsu valsts drošības, konstitucionālo pamatu, demokrātijas, ilgtspējas, kā arī iekļaujošas un cieņpilnas sabiedrības aizsardzību.
Dāmas un kungi!
Apkopojot tiesas darba rādītājus, informēju, ka pagājušajā gadā Satversmes tiesa izskatīja 18 lietas, pieņemot 17 spriedumus un vienu lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Spriedumos izvērtēta 30 tiesību normu satversmība. Par Satversmei atbilstošām atzītas 22 tiesību normas, par Satversmei neatbilstošām atzītas 8 tiesību normas, bet par vienas tiesību normas satversmību tiesvedība lietā izbeigta. Tāpat arī tika pieņemts viens lēmums par vēršanos Eiropas Savienības Tiesā prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai lietā par ziņu publiskošanu par akciju sabiedrības akcionāriem. Savukārt no Eiropas Savienības Tiesas saņemts viens prejudiciālais nolēmums trīs Satversmes tiesas lietās, kurās apstrīdētas Kriminālprocesa likuma normas procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.
Vēlos izcelt vairākas no Satversmes tiesā pērn izskatītajām lietām:
- Latviešu valodas kā Latvijas valstij neatņemamas konstitucionālās identitātes sastāvdaļas aizsardzību Satversmes tiesa īstenoja lietās par pāreju uz izglītību valsts valodā gan privātajās, gan arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Abās lietās izglītojamo dzimtā valoda bija mazākumtautību valoda. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka apstrīdēto normu dēļ viņiem vairs nebūs iespējams iegūt izglītību dzimtajā valodā. Šajās lietās tiesa uzsvēra, ka valstij ir jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums ikvienā izglītības pakāpē, lai latviešu valoda efektīvi pildītu valsts valodas funkcijas. Vienlaikus privātajām izglītības iestādēm ir gana plaša rīcības brīvība nodrošināt ar mazākumtautību identitāti saistītu saturu, tostarp interešu izglītības ietvaros. Savukārt valsts izveidotā interešu izglītības programma pienācīgi nodrošina mazākumtautību valodas, kultūras un etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu.
- Valsts drošības aizsardzībai īpaši būtiska bija lieta par Krievijas pilsoņiem izvirzīto prasību pēc valsts valodas zināšanām, lai atkārtoti saņemtu uzturēšanās atļaujas Latvijā. Šajā lietā Satversmes tiesa uzsvēra, ka Krievijas Federācijas pilsonība pašlaik ir faktors, kas saistīts ar Latvijas valsts drošības apdraudējumu, un tādēļ pēc iespējas ātrāk ir veicama Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu individuāla izvērtēšana. Noteiktu prasību attiecināšana tieši uz lielāko Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu grupu ir loģiska un vērsta uz sabiedrības drošības aizsardzību.
- Satversmes tiesa redz Latviju kā ilgtspējīgas un plaukstošas mājas visiem tajā dzīvojošiem cilvēkiem un nākamajām paaudzēm. Lietā par jaunāku koku ciršanu Satversmes tiesa atzina, ka norma, ar kuru bija samazināts galvenās cirtes caurmērs, nav atbilstoša ikviena tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Lieta tika ierosināta pēc vides organizāciju pieteikuma, kuras uzskatīja, ka apstrīdētā norma negatīvi ietekmēs meža ekosistēmu un mežu iespēju veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu. Tiesa uzsvēra, ka tiesiskajam regulējumam, kas var būtiski ietekmēt vidi, jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Ilgtermiņā Latvijas mežiem ir daudzfunkcionāla loma un svarīga nozīme gan iedzīvotāju veselības un labbūtības, gan sabiedrības interešu un ekonomikas, gan bioloģiskās daudzveidības un spējas piemēroties klimata pārmaiņām nodrošināšanā.
- Aizvadītajā gadā tiesa turpināja piepildīt ar saturu tiesiskas valsts prasību veidot tādu iekļaujošu sabiedrību, kurā izturēšanās pret katru tās indivīdu ir cieņpilna. Cilvēka pagātnei nevajadzētu mūžīgi ietekmēt viņa nākotni. Taču uz mūžu noteiktu ierobežojumu gadījumos, kad individuāls izvērtējums nav paredzēts, personai ne tikai ir liegts īstenot savas tiesības, bet tā sabiedrības acīs tiek nesaraujami sasaistīta ar pašas agrāko rīcību, neņemot vērā personas tālākās dzīves gaitas. Vēršu uzmanību, ka normatīvajos aktos šādi ierobežojumi pēc līdzīga principa ir veidoti veselai virknei profesiju. Tāpēc atbildīgajām valsts institūcijām ir uzdevums sistēmiski tos pārskatīt, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas, jo šādi ierobežojumi ir attaisnojami tikai ļoti īpašos gadījumos, kad iepriekš izdarītais pēc būtības nav savienojams ar konkrēto tiesību īstenošanu.
Godātie klātesošie!
Arī šajā gadā izskatāmo lietu klāsts būs ļoti plašs, jo iepriekšējā gadā saņemti 145 pieteikumi, par kuriem pieņemti 33 lēmumi par lietas ierosināšanu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn visvairāk ierosinātas tādas lietas, kas attiecas uz pamattiesībām. Nozīmīgākās ierosinātās un šogad izskatāmās lietas ir saistītas ar:
- Valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā. Šo lietu tiesa izskata jau pašlaik, vērtējot, vai tiesībām uz vārda brīvību atbilst tāds regulējums, kas priekšvēlēšanu aģitāciju ļauj veikt tikai valsts valodā, tai skaitā latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Pieteikumu iesniegusī politiskā partija norāda, ka tās izvirzītie kandidāti un biedri nedrīkst publiskajā vidē komunicēt ar vēlētājiem mazākumtautību valodā, kas negatīvi ietekmē viedokļu daudzveidību politiskajā diskursā.
- Šā gada sākumā izskatām četras lietas par Kriminālprocesa likuma normām attiecībā uz procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Tajās šādu procesu dalībnieki apstrīdēja sev nelabvēlīgu regulējumu, kas ierobežo pieeju procesa par noziedzīgi iegūtu mantu lietas materiāliem, regulē pierādījumu iesniegšanu un noziedzīgi iegūtas mantas pierādīšanu, kā arī paredz kārtību, kādā pārsūdzams tiesas lēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju.
- Gada pirmajā pusē tiks izskatītas tā dēvētās “kredītu lietas”. Tās attiecas gan uz kredītiestādes pienākumu maksāt kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un procentu kompensācijas izmaksu hipotekārā kredīta ņēmējiem, gan uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzlikto pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu.
- Rakstveida procesā 15. aprīlī sāksim izskatīt lietu par normām, ar kurām Saeima izbeigusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes darbību, ieceļot pagaidu administrāciju un nosakot tās sastāvu, kas darbosies līdz kārtējām domes vēlēšanām. Pieteikuma iesniedzēja ir atlaistā dome.
- Tā sauktās “nikotīna lietas” tiks izskatītas gada otrajā pusē. Tajās tiks vērtēts elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu un aromatizēto tabakas aizstājējproduktu izplatīšanas aizliegums. Pieteikumus iesniedza komersanti, kuru saimnieciskā darbība ir minēto produktu ražošana un izplatīšana.
- Gada otrajā pusē izskatīsim arī lietu par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Pieteikumu tiesā iesniedza 20 Saeimas deputāti. Viņu ieskatā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākums veidot konkrēta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās mazina vienīgās valsts valodas vērtību un apdraud valsts drošību.
- Nav izslēgts, ka gada nogalē tiks izskatīta arīdzan tikko ierosinātā lieta par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu Madonas novadā. Tajā 20 Saeimas deputāti uzskata, ka likumdevējs neesot ņēmis vērā Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikto, jo Latgales vēsturiskajai zemei piederīgais Varakļānu novads tiek pievienots Madonas novadam, kas gandrīz pilnībā ietilpst Vidzemes vēsturiskajā zemē.
Dāmas un kungi!
Nolēmumu sagatavošana Satversmes tiesā nemitīgi evolucionē, un tie kļūst arvien skaidrāki, saprotamāki, pārskatāmāki. Tāpēc kopīgi ar tiesību un citu jomu ekspertiem apzinām iespējas padarīt Satversmes tiesas nolēmumus vēl uztveramākus un skaidrākus.
Ar tiesvedības funkciju ir cieši saistīta Satversmes tiesas komunikācija. Mūsu mērķis ir būt atvērtiem Latvijas cilvēkiem, tostarp arvien lielāku vērību veltot sabiedrības iepazīstināšanai ar valsts un tiesas darbību un uzdevumiem. Kopš vakardienas esam uzsākuši informēt sabiedrību arī par katrā kalendāra mēnesī paveiktā darba saturiskajiem rādītājiem un statistiku. Mēs izglītojam jauniešus, jo pēdējos gados piedzīvotās krīzes ietekmē viņu dzīvi un nākotnes izvēles. Satversme ir vērtību kompass, tāpēc mēs jauniešus redzam kā Satversmes vērtību vēstnešus. To apliecina daudzie un kvalitatīvie skolēnu konkursā “Valsts valoda – Latvijas kopējā vērtība” iesniegtie radošie darbi. Mūsu tiesneši un darbinieki ir izstrādājuši arī mācību stundu “ApTver Satversmi”, kas drīzumā uzsāks savu ceļu pie vidusskolēniem visā Latvijā.
Pērn Satversmes tiesa pabeidza apjomīgu darbu, apsverot iespējamos Satversmes tiesas likuma uzlabojumus, un nosūtīja tos Tieslietu ministrijai tālākai virzībai valdībā un Saeimā. Uzskatām, ka ir iespējams padarīt Satversmes tiesas procesu vēl efektīvāku – piemēram, rīkojot sagatavošanas sēdes vai izņēmuma gadījumos paredzot lietas izskatīšanu paātrinātā procesā. Grozījumi tostarp piedāvā skaidrāk noregulēt Satversmes tiesas un Eiropas Savienības Tiesas dialogu, kā arī citus procesuālos jautājumus. Šos grozījumus kopumā var dēvēt par valstiski nepieciešamu Satversmes tiesas procesa reformu.
Sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un Latvijas Zvērinātu advokātu padomi norit darbs pie tiesiskā regulējuma sakārtošanas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas procesa uzlabošanai. Paredzams, ka jau šā procesa sākuma stadijā varētu noskaidrot, vai sociāli mazāk aizsargātas personas pamattiesību iespējamā aizskāruma gadījumā ir saskatāmas izredzes uz labvēlīgu lietas iznākumu Satversmes tiesā. Vienlaikus būtu atceļams personas pienākums pirms juridiskās palīdzības pieprasīšanas pašai vērsties Satversmes tiesā. Šis ir vēl viens solis tuvāk tam, lai valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība konstitucionālās sūdzības sagatavošanā kļūtu vieglāk pieejama tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama.
Kolēģi!
Arī pagājušajā gadā Satversmes tiesa tāpat kā iepriekš bija starptautiski aktīva. Daudzpusējā starptautiskā sadarbība ir nevis iegriba, bet gan nepieciešamība, jo tiesības dinamiski attīstās un rada jaunus izaicinājumus, tāpēc ir svarīgi būt to evolūcijas centrā un spēt prognozēt, domāt “soli uz priekšu”. Starptautiskā sadarbība ir Latvijas iespēja arī tiesu līmenī skaidrot mūsu konstitucionālo identitāti un īpašo vēsturisko kontekstu.
Pēc ģeopolitiskās situācijas izmaiņām, kas sākās līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, Satversmes tiesas viedoklim starptautiskajā telpā tiek veltīta īpaša uzmanība, ņemot vērā to, ka pašaizsargājošās demokrātijas jautājumi, kas Latvijai bija aktuāli pēdējās desmitgadēs, tagad ir visa kontinenta dienaskārtībā.
Tieši tamdēļ šajā svinīgajā sēdē piedalās mūsu goda viesis – bijušais Islandes Republikas prezidents un Islandes Universitātes profesors Gudni Jouhannessons, kurš dalīsies savā redzējumā par to, kā mūslaiku vētrās varam izmantot pagātnes mācības. Viņš savā sabiedriskajā darbā allaž uzsver to, ka demokrātija var īstenoties vislabākajā sevis versijā tikai tad, kad valsts varas un cilvēku komunikācijā nav pārrāvumu un defektu. Tāpēc ģeopolitisko izaicinājumu laikā valsts drošību un demokrātijas noturību īsteno gan valsts kopumā, gan ikkatra no mums individuāla rīcība.
Godātie klātesošie!
Mūsu starptautiskajā sadarbībā Satversmes tiesas pozīcija ir tāda, ka visas pasaules konstitucionālo tiesu pienākums ir uzsvērt nepieciešamību atjaunot starptautisko tiesisko kārtību un saukt tās pārkāpējus pie atbildības. Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Birojs, kurā Satversmes tiesa pārstāv visu Eiropas konstitucionālo tiesu intereses, atbalstīja mūsu iesniegto rezolūciju un vienojās, ka militārie konflikti pasaulē un cilvēktiesību aizsardzības devalvācija šo konfliktu zonās prasa aktīvas pozīcijas paušanu ne tikai no politiķiem, bet arī no pasaules konstitucionālo tiesu saimes.
Pērn pavasarī Rīgā norisinājās Satversmes tiesas starptautiskā konference “Konstitucionālo tiesu loma Eiropu vienojošo kopējo vērtību konkretizācijā”, kas bija sarīkota par godu divdesmitajai gadskārtai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Konferencē paustās atziņas caurstrāvoja vēstījums, ka ikviena eiropieša pamattiesību aizsardzību sekmē valstu konstitucionālo identitāšu un Eiropas kopējo vērtību harmoniska mijiedarbība.
Turpinot starptautisko sadarbību, esam rīkojuši arī divpusējas tikšanās ar Nīderlandes Augstāko tiesu, Somijas Augstāko administratīvo tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, kā arī Baltijas valstu konstitucionālo tiesu trīspusējo sanāksmi.
Pagājušajā gadā kopīgi ar Eiropas Savienību un Eiropas Padomi uzsākām nozīmīgu starptautiskās sadarbības projektu “Atbalsts konstitucionālās justīcijas attīstībai Ukrainā”. Jau aprīlī šā projekta ietvaros kopīgi organizēsim starptautiska līmeņa diskusiju par izaicinājumiem, kas skar demokrātiju, tiesiskumu un plurālismu, kā arī cilvēka cieņu un cilvēktiesību ievērošanu. Ir ieguldīts milzīgs darbs, un mēs ārkārtīgi novērtējam to, ka Ukrainas tiesneši kara laikā ne tikai turpina spriest tiesu, bet arī izvirza visaugstākos attīstības mērķus, stiprinot tiesiskumu un palīdzot tautai ienest savā valstī Eiropas vērtības. Visas sistēmas uzlabošana sākas ar cilvēka ticību savai valstij, tiesiskumam, labumam, kas nepieciešams viņa tautai.
Mīļie Latvijas cilvēki!
Nobeigumā vēlos uzsvērt Satversmes tiesas būtisko lomu mūsu valsts demokrātiskās iekārtas aizsardzībā un stiprināšanā. Pēdējā gadu desmitā demokrātija kā valsts iekārtas forma Eiropā un citur pasaulē ir nonākusi sarežģītā situācijā. Virknē valstu, tostarp arī dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, mēs varam novērot tā saucamo demokrātijas “atpakaļslīdēšanu”, kad dažādi tās funkcionēšanai nepieciešamie principi un institūcijas tiek formāli vai neformāli apieti. Bieži tas izpaužas, populistiskiem spēkiem cenšoties mazināt tiesu varas lomu modernā demokrātijā. Turklāt tas notiek ne tikai jaunās, bet arī jau nobriedušās demokrātijās.
Šādas tendences ignorē to, ka modernā valstī demokrātija un tiesiskums pastāv līdzsvarā, jo demokrātija bez tiesiskuma “mugurkaula” nav ilgtspējīga. Savukārt tiesiskums var tikt īstenots tikai tad, ja tiesu vara ir neatkarīga. Šajā kontekstā es gribētu izcelt Latvijas demokrātiskās valsts iekārtas līdzšinējo stabilitāti, kurā ļoti svarīga loma ir mūsu sabiedrības augstajai uzticībai Satversmei.
Satversmes darbība pilnībā tika atjaunota 1993. gadā, tam sekojot trim būtiskiem Satversmes papildinājumiem:
– tika izveidota Satversmes tiesa; – tika pieņemta Satversmes cilvēka pamattiesību nodaļa; – un, visbeidzot, Satversmē iekļautais ievads uzsvēra Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi un jēgu – garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Vienlaikus tas skaidri noteica mūsu demokrātiskās valsts iekārtas pamatprincipus – Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Papildus tam Satversmes tiesa jau 2017. gadā precizēja, ka Latvija ir nevis jebkāda, bet gan tieši latviski nacionāla valsts.
Šie trīs papildinājumi padarīja Satversmi par modernu, laikmetam atbilstošu konstitūciju, kas turklāt ir noturīga pret dažādiem izaicinājumiem. Tostarp arī tiem, kurus šodien mums met aktuālais laikmets.
Īpaša loma Satversmes aizsardzībā ir noteikta Satversmes tiesai, kura jau savas darbības agrīnā posmā ir atzinusi, ka Latvijas demokrātija ir pašaizsargājoša demokrātija. Šis princips ne tikai pieļauj, bet arī pieprasa, lai mūsu valsts institūcijas un pilsoņi aizsargātu pret iekšējiem un ārējiem apdraudējumiem gan savu Latvijas valsti, gan tās demokrātisko valsts iekārtu. Šo apdraudējumu palete pret Latviju un citām demokrātiskām valstīm vērstā hibrīdkara apstākļos ir kļuvusi plašāka un daudzveidīgāka. Līdz ar to arī atbildes līdzekļu paletei šo apdraudējumu apkarošanai ir attiecīgi jāpaplašinās.
Šajā kontekstā aktuāls ir kļuvis jautājums par demokrātijas aizsardzību pret būtisku hibrīdkara elementu – tā saucamo “informatīvo karu” –, kurā ar mērķi destabilizēt demokrātiju Krievija un citi demokrātijas pretinieki cenšas ietekmēt demokrātiskas valsts sabiedrisko domu un politiskos procesus sev vēlamā virzienā. Kā nesen uzsvēra Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, informācijas manipulācija un iejaukšanās citu valsts demokrātiskajos procesos ir fundamentāla Krievijas militāro aktivitāšu sastāvdaļa.
Tādēļ gribu uzsvērt, ka valsts nedrīkst baidīties pielietot visus tiesiskos līdzekļus, kas vērsti pret apdraudējumiem valstij un demokrātijai. Un vajadzības gadījumā, ja ar esošajiem līdzekļiem nepietiek, valstij jārada jauni līdzekļi. Pašaizsargājošās demokrātijas princips ir “dzīvs instruments”, kas elastīgi piemērojas mainīgajiem apstākļiem. Izšķirošais kritērijs ir izmantoto līdzekļu samērīgums. Tas nozīmē – jo stiprāks apdraudējums, jo tālējošāki var būt līdzekļi tā apkarošanai.
Primārais uzdevums šā apdraudējuma līmeņa pastāvīgā izvērtēšanā ir izpildvarai un likumdevējam. Savukārt tiesu varas institūcija, kas rūpīgi un ar visaugstāko atbildību izvērtē izvēlēto līdzekļu samērīgumu ar pastāvošā apdraudējuma nopietnību, ir Satversmes tiesa, kā arī citas Latvijas tiesas. Ar atbildību gan pret indivīdu, gan pret mūsu valsti un sabiedrību kopumā, jo tas, ka mums ir sava neatkarīga un demokrātiska valsts, ir neatsverama vērtība. Tā mums visiem kopā jāsargā.
Godātie klātesošie!
Pagājušajā gadā Satversmes tiesa pieredzēja nozīmīgu tiesnešu nomaiņas procesu un tagad turpina strādāt jaunā septiņu tiesnešu sastāvā. Vienlaikus iepriekšējā gada veikums ir gan pašreizējā tiesas sastāva, gan nu jau bijušo kolēģu Alda Laviņa, Gunāra Kusiņa un Artūra Kuča ieguldītā darba rezultāts.
Pateicos saviem kolēģiem, Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri šajā pārmaiņu posmā paveikto novērtēja, ievēlot mani par tiesas priekšsēdētāju. Tāpat saku paldies Satversmes tiesas darbiniekiem par sadarbību, sapratni un mērķtiecīgumu tiesas darba rezultātu sasniegšanā.
Pateicos arī visiem Jums, kuri šodien piedalās svinīgajā sēdē, un Latvijas sabiedrībai par Satversmes tiesas darba novērtējumu. Šā darba rezultāts atspoguļojas ikviena Latvijas cilvēka dzīvē un ir stiprs pamats nākotnei.
Satversme sargā mūsu valsti, bet ne jau pati par sevi – to varam un darām mēs visi, jo kopā esam stiprāki nekā katrs atsevišķi.
Gods kalpot Satversmei!