Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa uzruna Augstākās tiesas svētku pasākumā par godu Latvijas Senāta 105. gadadienai
Rīgas Latviešu biedrībā, 2023. gada 19. decembrī
Godātie kolēģi!
Šajā svētku brīdī es visupirms vēlos pateikties iepriekšējām senatoru paaudzēm par mums atstāto mantojumu! Savukārt pašreizējos senatorus – manus laika un darba biedrus – gribu iedrošināt un iedvesmot spožiem nākotnes darbiem, kas veidotu to Senātu – modernu un jaudīgu –, kurā strādās nākamie senatori! Jo katrai senatoru paaudzei noteiktā vēstures posmā ir sava misija.
Atcerēsimies, cik ekstrēmi grūtos laikos darbojās Pirmā – Senāta dibinātāju – paaudze. Tie bija Senāta darba pirmsākumi kara sagrautā un humanitāro krīžu novārdzinātā valstī, kurā atradās svešu varu karaspēks. Tā vēl bija tāda valsts, kura veda Neatkarības karu, lai atbrīvotu savu teritoriju, taču jau izveidojusi augstāko tiesu varas institūciju, jo tiecās pretī savam ideālam – demokrātiskai tiesiskai iekārtai, kura nav iespējama bez neatkarīgas un spēcīgas tiesu varas. Saimnieciskām, organizatoriskām un jurisdikcijas grūtībām tam ļoti strauji sekoja Senāta nostiprināšanās un pilnvērtīgs darbs starpkaru periodā.
Lai arī šajā posmā Senāts kā kasācijas instance darbojās tikai 20 gadus – tomēr atstātais nolēmumu mantojums ir nenovērtējam, tostarp piemērojot Satversmi un izstrādājot atziņas par vienīgi Latvijas tautu kā suverēnās varas nesēju, varas dalīšanas principa saturu un valsts iestāžu statusu, tostarp Saeimas tiesībām būt par atbildētāju civilprocesā. Tieši starpkaru Senāts izstrādāja mūsdienās tik pašsaprotamās atziņas par tiesību normu kolīziju atrisināšanas metožu piemērošanu. Pirmā Senāta nolēmumos paustās atziņas ļoti bieži ir universālas un tiek izmantotas atsaucēs mūsdienu tiesu nolēmumos.
Par Senāta Otro paaudzi nosaukšu to, kura turpināja darbu autoritāra režīma apstākļos un neatkāpās no saviem ideāliem arī padomju un nacistiskās okupācijas laikā. Senāts nemaksāja nodevas 15. maija apvērsumam, spēja aizstāvēt tiesu varu arī autoritārā režīmā, tā spriedumos nebija saskatāma tiesu varas politizēšanās.
Pēc Latvijas okupācijas un formālas Senāta likvidēšanas jau trimdā Latvijas senatoru atzinumā detalizēti izskaidrots leģislatūru kontinuitātes principa atspoguļojums Satversmes normu sistēmā, kas ir aktuāls arī šobrīd. Latvijas Senāta senatori apzinājās sarežģītību atjaunot reālu Saeimas darbu okupācijas apstākļos, taču vienlaikus uzsvēra katra Saeimas deputāta pienākumu atbilstoši savām iespējām šajā laikā rīkoties Latvijas interesēs.
Minētā senatoru nostāja autoritārā režīma un okupācijas apstākļos, kā arī savas dzīvības ziedošana neatkarīgas Latvijas un tiesu varas labā bija stiprs pamats Senāta atjaunošanai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Un Senātu atjaunoja Trešā paaudze. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzas lietas bija jāsāk no jauna vai jāpārveido. Valsts pārvaldes reforma, tiesību sistēmas transformācija un tiesu reforma.
Šodien par to maz runājam, taču ievērības cienīga ir senatoru gatavība pārmaiņām un spēju objektīvi spriest par savu un kolēģu profesionālo atbilstību darbam Senātā vai palātās. Šie cilvēki daudzus sarežģītus gadus attīstīja un pilnveidoja savas zināšanas un nodeva tās citiem, piedaloties Latvijas tiesiskās sistēmas grūtajā ceļā uz demokrātisku tiesisku valsti un iekļaušanos Rietumeiropas tiesību lokā. Turpinot darbu kā tiesnešiem sevis pašu atjaunotā Senātā, tika pārvarētas daudzas krīzes, risināti lietu uzkrājuma jautājumi, pamazām nostiprināts judikatūras saistošais spēks.
Paldies Jums, Kolēģi!
Ceturtā paaudze ir pašreizējie tiesneši, kuri var pilnvērtīgi strādāt, virzoties uz vēl modernāku un efektīvāku Senātu. Iepriekšējās trīs paaudzes cauri grūtiem laikiem mums atstājušas stabilu mantojumu! Mums tas tikai jāizmanto, veidojot nākotnes Senātu. Šis laiks tam ir ļoti pateicīgs – nav ne nepārvaramu kara, ne saimniecisku, ne ārējā politiskā spiediena grūtību!
Mūsu priekšā ir izvēle, vai vēlamies nesteidzīgi iet iestaigāto ceļu laikā, kad pasaule nemitīgai mainās un kaimiņvalstis strauji attīstās, vai tomēr pieņemt izaicinājumu konceptuāli modernizēt tiesu sistēmu, pārskatot Senāta un citu tiesu instanču lomu un kompetenci, lai tās atbilstu mūsdienīgiem Rietumeiropas standartiem. Tāpat mūs sagaida diskusija par tiesu konsekventu administratīvo pārvaldību.
Novēlu svētku brīdī novērtēt to pozīciju, kurā Senātu esam saņēmuši no drosmīgajām senatoru paaudzēm, un jēgpilni izmantot mums doto laiku šajā ļoti augstajā un atbildīgajā amatā!