Tiesas sastāvs un kolēģijas

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, kurus ar Saeimas locekļu balsu vairākumu – ar ne mazāk kā 51 balsi – apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no tiesnešu vidus.

Likums paredz, ka par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kuram ir augstākā juridiskā izglītība, vismaz desmit gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā un kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša amata kandidātu saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 55. pantu.

Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi. Izņemot likumā noteiktos gadījumus (piemēram, nespēju turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ), Satversmes tiesas tiesnesis ir neatceļams.

Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika Satversmes tiesas tiesnesis atstāj amatu, kad viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu.

Satversmes tiesas tiesnesis nedrīkst vienlaikus ieņemt jebkādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisko, zinātnisko vai radošo darbu.

Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē Satversmes tiesas tiesneši no sava vidus, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz trim gadiem. Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu. Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības dot rīkojumus Satversmes tiesas tiesnešiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

Satversmes tiesas tiesneši:

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu saņemtos pieteikumus izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā.

Rīcības sēdē pilnā tiesas sastāvā pieteikums tiek izskatīts vienīgi gadījumā, ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu, bet kāds no kolēģijas locekļiem, motivējot savu viedokli, balso pret šādu kolēģijas nolēmumu.
Kolēģijas uz vienu gadu izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.

Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.

Kopš 2024. gada 28. novembra ir šāds Satversmes tiesas kolēģiju sastāvs:

Pirmā kolēģija:	Otrā kolēģija:
Irēna Kucina – kolēģijas priekšsēdētāja Jānis Neimanis Jautrīte Briede	Anita Rodiņa – kolēģijas priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa Mārtiņš Mits
Trešā kolēģija:	Ceturtā kolēģija:
Jānis Neimanis – kolēģijas priekšsēdētājs Mārtiņš Mits Juris Juriss	Jautrīte Briede – kolēģijas priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa Juris Juriss