Satversmes tiesas priekšsēdētaja Alda Laviņa uzruna Satversmes tiesas starptautiskās konferences “Ilgtspēja kā konstitucionālā vērtība: Nākotnes izaicinājumi” atklāšanā
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi, tiesneši un konferences dalībnieki!
Esiet sveicināti Latvijas galvaspilsētā Rīgā Satversmes tiesas starptautiskajā konferencē “Ilgtspēja kā konstitucionālā vērtība: nākotnes izaicinājumi”! Atklāsim konferenci, godinot Latvijas Valsts himnu! Lūdzu visus piecelties!
Cienījamie konferences dalībnieki!
Esmu pagodināts visas Satversmes tiesas saimes vārdā sveikt starptautiskās konferences “Ilgtspēja kā konstitucionālā vērtība: nākotnes izaicinājumi” dalībniekus! Ar šādu konferences tematiku mēs kopīgi cildinām tās vērtības, kuras caurvij Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi – tā pastāvēšanas simts gados. Savukārt konferences rīkotāja – Satversmes tiesa – ir šo vērtību sardzē jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu!
Konferences nosaukumā ietvertais vārds “ilgtspēja” nav tikai mūsdienās bieži aktualizēts temats, par kuru iespējams jēgpilni diskutēt divu dienu garumā. Tā vispirmām kārtām ir fundamentāla konstitucionālā vērtība, kas īpaši uzsvērta Satversmes tekstā, proti, “ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu”!
Cienījamie kolēģi!
Satversmes tiesa vairākos savos nolēmumos ir uzsvērusi, ka valsts pastāvēšanas pamatā ir likts ilgtspējas princips. Demokrātija, ilgtspēja, cilvēka cieņa un pamattiesību aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu pastiprinošas vērtības.
Ilgtspējīga attīstība ikvienam cilvēkam saistās ar stabilitāti, paredzamību, drošību. Tomēr šodienas starptautiskā konference norisinās laikā, kad situāciju pasaulē, Eiropā un Latvijā ne vienmēr varam raksturot ar iepriekš minētajiem vārdiem. Sakarā ar karadarbību Ukrainā, visaptverošo enerģētikas krīzi un Covid pandēmijas pārvaldības problēmām mēs atrodamies vēl nebijušu izaicinājumu priekšā dažādās jomās, un Satversmes tiesa, rūpīgi gatavojoties konferencei, ilgākā laika posmā saskārās ar arvien jaunām sākotnēji izvirzīto problēmjautājumu dimensijām un demokrātijas, pamattiesību un vides ilgtspējas apdraudējuma formām. Lai rastu risinājumu šādiem ilgtspējas izaicinājumiem, esam izvirzījuši trīs pakārtotus problēmjautājumus, kas divu dienu garumā tiks aptverti ar trīs paneļdiskusijām, kurās ar priekšlasījumiem uzstāsies atzīti tiesību piemērotāji un juridiskās zinātnes lietpratēji.
Šodienas pirmajā diskusijā “Demokrātijas ilgtspēja: kā demokrātiskā veidā novērst apdraudējumus demokrātijai?” citstarp tiks uzsvērta konstitucionālo tiesu loma, nodrošinot līdzsvaru starp pamattiesību aizsardzību un nepieciešamību mazināt vai pilnībā novērst dažādus demokrātijas apdraudējumus. Paneļdiskusijas ietvaros apskatāmo jautājumu loks ir plašs, it īpaši laikā, kad saskaramies ar izteiksmes brīvības, vēlēšanu tiesību, viltus ziņu izplatības un sabiedrības maldināšanas izaicinājumiem.
Arvien vairāk pasaules valstu līderu un citu ietekmīgu personību aicina paraudzīties uz apstākļiem, kādos funkcionē demokrātiskās iekārtas pasaulē tieši šobrīd, un atzīt – ilgu laiku mēs esam dzīvojuši pārliecībā, ka demokrātija ir garantēta mūžīgi mūžos, taču tā nebūt nav. Demokrātija nav iespējama ārpus valsts, tāpēc pašas valsts pastāvēšana ir viena no vērtībām demokrātiskā tiesiskā valstī. Šādai valstij ir pienākums ar visiem juridiskiem līdzekļiem nodrošināt savu eksistenci un novērst pastāvēšanas draudus. Jāatzīst, ka tas veido arī zināmu pretrunu vai pat apburto loku: proti, apdraudējumus demokrātijai drīkst novērst tikai demokrātiskā un tiesiskā veidā, turpretim vēršanās pret demokrātiju bieži tiek īstenota tieši ar demokrātiskas tiesiskas valsts sniegtajiem līdzekļiem. Lai izkļūtu no šā apburtā loka, mēs nedrīkstam pieļaut demokrātijas funkcionēšanu vienīgi tādā veidā, ka kāda sabiedrības grupa to akceptē tikai tad, kad tai vēlamais risinājums, viedoklis vai regulējums gūst virsroku.
Demokrātija ir jāaizsargā un par to jāiestājas katram no mums, un šis nav tikai likumdevēja vai valdības uzdevums – ar ekskluzīvu kompetenci, plašu instrumentu klāstu demokrātijas aizsardzībai ir apveltītas arī tiesas. Modernas demokrātiskas tiesiskas valsts pārvaldīšanas galvenais rīks ir tiesības, un tieši tiesu loma mūsdienās ir īstenot valsts un sabiedrības attīstības virzienu, šīs tiesības piemērojot. Eiropas valstu konstitucionālajām un augstākajām tiesām, kuru pārstāvji ir pulcējušies šajā konferencē, jo īpaši pašreizējos demokrātijas apdraudējuma apstākļos ir principiāla nozīme. Šo tiesu nolēmumi satur augstvērtīgākās juridiskās atziņas, kuras attīsta mūsu valstu tiesiskās sistēmas un tādejādi veido visas Eiropas un pasaules rītdienu!
Tomēr vēlos izcelt, ka jau ilgākā laika posmā tiesu varas institūcijas darbojas dažādu krīžu un izaicinājumu apstākļos. Bez šaubām, krīzē svarīgs ir lēmumu pieņemšanas ātrums, bieži vien vadoties no piesardzības principa un negaidot brīdi, kad jau ir nodarītas negatīvas sekas. Šādos mainīgos, grūti prognozējamos apstākļos strādāt ir sarežģīti, tomēr tiesām ir jābūt gatavām nopietnajam izaicinājumam pieņemt sarežģītus nolēmumus demokrātijas aizsardzības nodrošināšanai ilgtermiņā!
Augsti godātie klātesošie!
Konstitūcijās ietverto pamattiesību ievērošana un aizsardzība ir demokrātiskas tiesiskas valsts virsuzdevums. Tamdēļ šodienas otrajā paneļdiskusijā “Pamattiesību ilgtspēja: pamattiesību pielāgošana moderno tehnoloģiju laikmetam” mūsu konferences dalībniekiem būs iespēja pievērsties tik konceptuāliem jautājumiem kā tas, vai jau pašlaik nav iestājusies nepieciešamība pēc plašāka skatījuma uz pamattiesību tvērumu digitālajā vidē. Tam ir iemesls – pamattiesību aizsardzība tās ierastajā izpratnē moderno tehnoloģiju laikmetā interneta vidē saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību, datu aizsardzību, izteiksmes un pat attālinātās “pulcēšanās” brīvību nodrošināšanas un līdzsvarošanas sakarā.
Pēdējos gados varam novērot arī zināmu sadursmi starp dažādiem konceptuāliem redzējumiem attiecībā uz tiesību normu sistēmas veidošanu un normatīvo aktu jaunradi laikā, kad tehnoloģijas attīstās tik strauji. No vienas puses, tie ir “normu plūdi”, cenšoties tikt līdzi ikkatrai moderno tehnoloģiju attīstības niansei, veicot detalizētu un sīkumainu tiesību normu jaunradi skaita un apjoma ziņā. No otras puses, lai nodrošinātu tehnoloģiju jomu regulējuma ilgtspēju, likumdevējs, izstrādājot tiesību normas tehnoloģiju jomās, var izmantot arī tehnoloģiskās neitralitātes principu. Tiesību normas, kas izstrādātas un pieņemtas atbilstoši šim principam, satur vispārīgus jēdzienus, kas raksturo attiecīgās regulējamās tehnoloģijas atkarībā no to pielietojuma mērķa, ietekmes, funkcijām un citiem vispārīgiem raksturlielumiem. Šādā veidā būtu iespējams radīt tā dēvēto tiesisko infrastruktūru, kas visaptveroši un viedi apkalpotu nemitīgo progresu, prognozējot nepieciešamās tiesiskās sekas. Tādējādi paneļdiskusijas ietvaros lūkosim noskaidrot, vai ir vajadzīga jauna konstitucionālā vai pārnacionālā regulējuma izstrāde, vai arī tomēr pastāv iespēja piemērot esošo regulējumu vai veidot lakoniskākas un neitrālākas juridiskas konstrukcijas, tās dinamiski interpretējot.
Tāpat vienlīdz svarīgi: mūsdienās ilgtspējīgas attīstības modelim atbilst tāda valsts attīstības politika, kas sabalansē nepieciešamību veicināt ekonomisko izaugsmi un uzlabot ikviena sabiedrības locekļa dzīves kvalitāti, kā arī nepieciešamību nosargāt dabisko vidi nākamajām paaudzēm. Tamdēļ konferences noslēdzošajā paneļdiskusijā “Vides ilgtspēja: politiskas izšķiršanās vai pamattiesību nodrošināšanas jautājums?” rītdien konferences dalībnieki analizēs to, vai dažādu nacionālo valstu veiktie pasākumi ir bijuši pietiekami, lai novērstu klimata pārmaiņas un vai personai ir pamattiesības prasīt valstij veikt nepieciešamos pasākumus vides ilgtspējas nodrošināšanai. Līdzīgi tiesību jautājumi ir aktuāli vairākās lietās, kas jau tagad ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas dienaskārtībā. Arī vides ilgtspējas nodrošināšanā ievērojama loma ir tiesām, un paneļdiskusijas ietvaros varēsim iepazīties ar dalībnieku viedokli citstarp par tiesu kompetences robežām šajā tiesību nozarē.
Vienlaikus uzskatu par savu pienākumu īpaši uzsvērt – jau vairāk nekā pusgadu mums ir jāapzinās, ka pēc Krievijas Federācijas uzsāktā kara pret vienu no Eiropas valstīm – Ukrainu, kuras konstitucionālās tiesas pārstāvji ir pagodinājuši mūsu konferenci ar savu klātbūtni, ģeopolitiskie apstākļi arī vides ilgtspējas jautājumā ir mainījušies uz nenoteiktu laiku. Jaunajā pasaules kārtībā esam nonākuši tikai daļēji sagatavojušies – tā, piemēram, enerģētikas krīzes apstākļos mūsu iespējas izmantot atjaunojamos energoresursus joprojām nav apgūtas pietiekamā apjomā. Tādējādi arī daži no vides ilgtspējas jautājumiem atkal ir jaunu izaicinājumu priekšā, kamēr Eiropas valstis gatavojas ziemai, uzkrājot fosilo kurināmo, no kura izmantošanas tika plānots pakāpeniski atbrīvoties. Un tiesām ir jāspēj ieraudzīt šo īpašo kontekstu, panākot līdzsvaru starp ilgtermiņa virzīšanos uz videi draudzīgu enerģētiku, no vienas puses, un akūtajām vajadzībām garantēt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus energoresursu krīzes laikā, no otras puses.
Lai gan lielākās militārās krīzes Eiropā kopš Otrā pasaules kara laika ietvaros energoresursu, preču un pakalpojumu sadārdzinājums ir novērtējams mantiskā pametumā, tas nekādā gadījuma nedrīkst pārvērsties demokrātijas samazinājumā vai cilvēku brīvību ierobežošanas ekvivalentā. Šajā ziņā mums vēl jo vairāk īpaši jārespektē tas, ka laikā, kad Eiropas Savienībā izjūtam neērtības attiecībā uz rēķinu apmaksu, ukraiņi karā par visas Eiropas demokrātiskajām vērtībām un brīvību zaudē savus tuviniekus.
Cerot uz drīzu agresora sakāvi, atgādinu, ka arī Latvijas valsts ir pārdzīvojusi dažādus apdraudējumus un militāru agresiju. Vienlaikus mūsu valstiskuma stiprais mugurkauls ir bijusi un būs mūsu konstitūcija – Satversme. Tajā ietvertās vērtības ir izvedušas Latvijas tautu cauri tumšiem notikumiem un ļāvušas svinēt brīvas, neatkarīgas valsts pastāvēšanu cauri laikiem. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka konstitūcijās ietvertās ilgtspējas vērtības ir aplūkojamas to dinamikā. Un Satversme kā nenovecojoša un moderna konstitūcija savā simtgadē mūs iedrošina domāt gan par šodienu, gan arī par nākotni, aicinot rīkoties tā, lai veicinātu gan Latvijas valsts, gan visas pasaules ilgtspēju!
Gan tiesas spriešanas kā mūsu virsuzdevuma īstenošanā, gan Satversmes tiesas kā iestādes pārvaldībā ilgtspēja kā vērtība tiek ņemta vērā un respektēta, tostarp jo īpaši ar savu piemēru cenšoties veicināt videi draudzīgu domāšanu. Tāpēc, cienījamie kolēģi, Jums izsniegtajās mapēs ir atrodama vienīgi konferences programma, jo visa informācija par mūsu konferenci pamatā būs pieejama nevis drukātā veidā uz papīra, bet gan digitālajā vidē, izmantojot Jums pieejamos kvadrātkodus!
Novēlu visiem konferences dalībniekiem un klausītājiem iegūt kvalitatīvas atziņas un novērtēt lielisko iespēju sarunāties un diskutēt klātienē gan paneļdiskusiju ietvaros, gan plašākā lokā visu konferences norises laiku!