Konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesai var iesniegt ikviens, kurš uzskata, ka ar kādu likumu vai citu normatīvo aktu ir aizskartas viņa pamattiesības, piemēram, tiesības uz dzīvību, uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz vārda brīvību, tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā. Cilvēka pamattiesības ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā.
Sagatavojot un iesniedzot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā ir jāņem vērā, ka šī sūdzība ir galējais cilvēka pamattiesību aizsardzības līdzeklis. Pirms vērsties Satversmes tiesā, cilvēkam savas aizskartās tiesības ir jāmēģina aizstāvēt, izmantojot vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Piemēram, ja cilvēks uzskata, ka valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde vai amatpersona ar rīcību vai pieņemto lēmumu ir aizskārusi viņa tiesības, vispirms ir jāiesniedz sūdzība augstākā institūcijā vai augstākai amatpersonai. Ja arī tās lēmums neapmierina, var vērsties rajona (pilsētas) tiesā, savukārt rajona (pilsētas) tiesas spriedumu apelācijas kārtībā var tālāk pārsūdzēt apgabaltiesā. Apgabaltiesas spriedumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā. Ja arī Senāta spriedums neapmierina, bet visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi nu ir izsmelti, turklāt persona uzskata, ka problēmas pamatā ir piemērotā normatīvā akta neatbilstība Satversmei, cilvēks var vērsties Satversmes tiesā.
Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt citu tiesu – rajona (pilsētas), apgabaltiesas, kā arī Augstākās tiesas spriedumus un citus nolēmumus. Satversmes tiesa nelemj par to, vai konkrētā civillieta, krimināllieta vai administratīvā lieta minētajās tiesās izskatīta pareizi. Tas ir, vai ir ticis piemērots nepieciešamais likums, vai spriežot tiesu ir ievērota procesuālā kārtība. Satversmes tiesa, atšķirībā no citām tiesām, ir “tiesību tiesa”. Tas nozīmē, ka lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa pārbauda, vai likums (arī Latvijas parakstītais vai noslēgtais starptautiskais līgums, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldības saistošie noteikumi, tas ir, akti, kas satur tiesību normas) nav pretrunā ar Satversmē noteiktajām cilvēka pamattiesībām. Piemēram, Augstākās tiesas Senāts izskatījis lietu un savu spriedumu ir pamatojis ar tādu likuma normu, kuru kāda no lietā iesaistītajām pusēm uzskata par antikonstitucionālu, tas ir, tādu, kas aizskar viņas pamattiesības. Šādā gadījumā cilvēks var vērsties Satversmes tiesā nevis ar lūgumu pārskatīt Augstākās tiesas Senāta spriedumu, bet gan ar lūgumu pārbaudīt, vai minētā likuma norma nav pretrunā ar kādu no Satversmē noteiktajām pamattiesībām. Ja Satversmes tiesa atzīs, ka likuma norma neatbilst Satversmei, šī norma zaudēs spēku. Savukārt persona varēs vērsties attiecīgajā tiesā, lai lieta tiktu izskatīta no jauna sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, proti, tāpēc, ka iepriekš piemērotā norma ir atcelta.
Konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesai ir jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas (piemērā – Augstākās tiesas Senāta) nolēmuma spēkā stāšanās. Sūdzība Satversmes tiesā ir jāiesniedz rakstveidā. Tajā jānorāda sūdzības iesniedzējs, institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu (tiesību normu), lietas faktisko apstākļu izklāsts, sūdzības juridiskais pamatojums, prasījums Satversmes tiesai.
Ļoti svarīga sūdzības daļa ir tās juridiskais pamatojums. Konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, pirmkārt, ka apstrīdētā tiesību norma ir antikonstitucionāla, tas ir, ar to ir aizskartas sūdzības iesniedzēja Satversmē noteiktās pamattiesības, otrkārt, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav. Ja juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai, Satversmes tiesa var atteikties ierosināt lietu.
Konstitucionālo sūdzību var iesniegt nosūtot pa pastu J.Alunāna ielā 1, Rīga, LV-1010 vai iesniedzot Satversmes tiesas kancelejā. Apmeklētājus pieņem Satversmes tiesas kancelejas vadītājs vai kancelejas vadītāja vietnieks piektdienās no 9:00 līdz 12:00. Uz pieņemšanu jāpierakstās iepriekš, zvanot 67210274. |
