tiesneši
stiesa-kede
Ievietot-_37-lpp_foto_Satversmes-tiesas-ēka_eka_


Cienījamās dāmas un godātie kungi,


Latvijas Republikas Satversmes tiesa savas kompetences ietvaros risina gan tiesību, gan tiesībpolitikas jautājumus. Tā ir svarīgs demokrātiskas tiesiskas valsts stiprināšanas instruments. Satversmes tiesas atbildība suverēna priekšā ir sargāt Satversmē ietvertos Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts principus un Latvijas konstitucionālo identitāti.

Aizstāvot konstitucionālās vērtības un ikvienas personas pamattiesības, konstitucionālajai tiesai ir būtiska loma uz demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un brīvās tirgus ekonomikas pamatprincipiem balstītas valsts veidošanā un attīstīšanā. Konstitucionālās tiesas nolēmumi veido arī valsts prestižu, sekmē ekonomisko attīstību un ietekmē visus konstitūcijā regulētos valstiskos procesus.

Satversmes tiesai ir bijusi ievērojama nozīme Latvijas valstiskuma stiprināšanā. Tā vairāk nekā divdesmit gadu garumā ir devusi savu vērtējumu konstitucionāli nozīmīgos jautājumos un attīstījusi Satversmes interpretāciju atbilstoši demokrātiskas tiesiskas valsts un konstitucionālisma idejām un principiem. Satversmes tiesas nolēmumi atspoguļo Latvijas valsts iekārtas un konstitucionālisma attīstību pēdējās divās desmitgadēs un veido konstitucionālo tiesību doktrīnu Latvijā.

Eiropa ir kļuvusi par atvērtu un vienotu tiesiskās kultūras telpu, tāpēc konstitucionālās tiesas šodien strādā tiesību vidē, kuru veido nacionālās, Eiropas un starptautiskās tiesības. Globalizētajā pasaulē Satversmes tiesai līdzīgi kā citām konstitucionālajām tiesām ir jādefinē sava loma šajā kontekstā. Tas ir mūsu nākotnes izaicinājums un atbildība.



Satversmes tiesas priekšsēdētāja
Ineta Ziemele



Jaunumi

22.10.2019.

Ierosināta lieta par garantētā minimālā ienākumu līmeņa atbilstību Satversmei

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 21. oktobrī ierosināja lietu “Par Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 913 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” 2. punkts: “Garantētais minimālais ienākumu līmenis personai ir 53 euro mēnesī.” Augstāka juridiska spēka normas  […]

21.10.2019.

Ierosināta vēl viena lieta par civilprocesa normām, kas regulē kasācijas tiesvedības ierosināšanu

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2019. gada 18. oktobrī ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 464. panta pirmās daļas un 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma 464. panta pirmā daļa paredz: lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzības, pretsūdzības un protestus pēc šā likuma 460. panta pirmajā daļā un 463. panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa […]

21.10.2019.

I. Ziemele: Mums jāapzinās, ka jebkuras dalībvalsts tiesa vienlaikus ir arī Eiropas Savienības tiesa

Piektdien, 18. oktobrī, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele kopā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Eiropas Savienības Tiesas prezidentu Kūnu Lenārtu (Koen Lenaerts) piedalījās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 7. starptautiskās zinātniskās konferences “Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās” plenārsēdē, ko vadīja Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa. Plenārsēdi atklāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Viņš […]

15.10.2019.

Satversmes tiesu apmeklē Vācijas vēstnieks Latvijā Nikolajs fon Šepfs

Pirmdien, 14. oktobrī, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele tikās ar jauno Vācijas vēstnieku Latvijā Nikolaju fon Šepfu (Nikolai von Schoepff). Tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu konstitucionālo tiesu sadarbību, pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskuma stiprināšanu Latvijā un Eiropas Savienībā, un ieskicēja Satversmes tiesas un Vācijas vēstniecības Latvijā iespējamos sadarbības virzienus nākotnē. Tikšanās sākumā Ineta Ziemele vēstnieku […]

11.10.2019.

Ierosināta lieta par Krimināllikuma normu, kas noteica valsts amatpersonas jēdzienu

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2019. gada 10. oktobrī ierosināja lietu “Par Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2004. gada 2. janvāra līdz 2013. gada 31. martam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”. Apstrīdētā norma Krimināllikuma 316. panta pirmā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2004. gada 2. janvāra līdz 2013. gada 31. martam: “Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, […]

11.10.2019.

Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš Baltijas valstu tiesnešu biedrību padomes konferencē runā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu civillietās

Ceturtdien, 26. septembrī, Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš piedalījās Baltijas valstu tiesnešu biedrību padomes konferencē, kurā uzstājās ar priekšlasījumu “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās”. Konference norisinājās Mētagusē, Igaunijā, to apmeklēja visu līmeņu Latvijas tiesu tiesnešu delegācija. Konferences norise bija sadalīta trīs darba sesijās. Katra sesija bija veltīta vienas Baltijas valsts delegātu priekšlasījumiem. Aldis Laviņš savā priekšlasījumā runāja […]

10.10.2019.

Ierosināta lieta par normām, kas noteic izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesas nepamatotas rīcības dēļ radītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanas kārtību

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2019. gada 9. oktobrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtās daļas un pārejas noteikumu 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 14. panta ceturtā daļa: “Nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz […]