Trešo valstu pilsoņu izslēgšana no nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņēmēju loka neatbilst Satversmei

11.07.2024.

Satversmes tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina normu, saskaņā ar kuru noteiktu valstu pilsoņi var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus Jūrmalas pilsētā. Tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Tomēr šādi kritēriji ir nosakāmi, ievērojot nodokļu tiesību normu sistēmu, Latvijas starptautiskās saistības un Eiropas Savienības tiesības, kas neļauj pašvaldībai grupēt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa.

Lieta tika ierosināta pēc Senāta pieteikuma, kura izskatīšanā ir lieta par tāda administratīvā akta atcelšanu, ar kuru personai aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, nepiemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu. Pēc Senāta ieskata, Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 37 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību” 3. punkts diskriminējot pieteicēju administratīvajā lietā uz pilsonības pamata, un tādējādi esot pretrunā ar diskriminācijas aizlieguma principu.

Satversmes tiesa atzina, ka pilsonība ir uzskatāma par vienu no kritērijiem, uz kuru pamata diskriminācija ir aizliegta. Turklāt nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, kas maksā šo nodokli par Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā esošu nekustamo īpašumu un ir deklarējuši savu pamata dzīvesvietu Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no to pilsonības atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Taču apstrīdētā norma pret šādām personām paredz atšķirīgu attieksmi.

Tiesa konstatēja, ka visupirms likumdevējs pats ir izraudzījies nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijas, kurām, pamatojoties uz likumu, ir piemērojami atvieglojumi, un par pamatu šo nodokļa maksātāju grupēšanai izvēlējies personu finansiālo, ģimenes vai sociālo stāvokli. Tomēr arī pašvaldībai ir tiesības noteikt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, ja tie tiek grupēti pēc objektīviem kritērijiem. Turklāt šai grupēšanai jābūt efektīvai un atbildīgai, balstītai uz sociāliem kritērijiem vai arī jākalpo mērķim atbalstīt uzņēmējdarbību vai attīstīt un sakārtot teritoriju. Paredzot atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām, ir jāņem vērā Latvijai saistošajās nodokļu konvencijās ietvertais diskriminācijas aizlieguma princips. Tāpat ir jāievēro arī Eiropas Savienības tiesību normas par vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu pilsoņiem.

Satversmes tiesa secināja, ka vienīgi valsts kompetencē ietilpst savas nodokļu ārpolitikas noteikšana attiecībā uz citām valstīm. Šī politika ietver arī diskriminācijas novēršanu nodokļu uzlikšanā rezidentiem un nerezidentiem. Pašvaldību kompetence grupēt nodokļu maksātājus vēl pēc to valstspiederības nonāktu pretrunā ar minēto valsts kompetenci. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma izdota, pārkāpjot likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ietverto pilnvarojumu, jo nosaka tādu atsevišķu nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategoriju, kura neatbilst šajā likumā minētajam objektīvā grupējuma kritērijam. Tādējādi apstrīdētā norma nav izdota pienācīgā kārtībā un neatbilst Satversmes 91. pantā ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam.

Nolūkā aizsargāt visu to personu pamattiesības, kurām apstrīdētā norma ir piemērota un kuras sprieduma spēkā stāšanās dienā ir uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Saistītā lieta: 2023-10-03

Spriedums

Kopsavilkums