Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles uzruna Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes simtgadē
Rīgā 2019. gada 16. oktobrī
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, ļoti cienījamā Juridiskās fakultātes dekānes kundze, dāmas un kungi, kolēģi!
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes nozīmīgajā jubilejā savā nelielajā uzrunā es gribētu uzsvērt trīs lietas. Pirmā – Latvijas valsts un Latvijas jurista likteņa neizbēgamā un ciešā saikne. Otrā – jurista īpašā loma un atbildība. Un trešā – šodienas un nākotnes izaicinājumi Juridiskajai fakultātei.
Lai arī valsts esību formāli raksturo teritorija, tauta un neatkarīga valdība, tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka valsts esībai ir nepieciešams kas vairāk. Es atbalstu tēzi, ka valsts ilglaicīgai pastāvēšanai ir nepieciešama sava nacionālā universitāte. Vēl vairāk – valstij, īpaši demokrātiskai tiesiskai valstij, ir nepieciešama nacionāla Juridiskā fakultāte, juristi un tiesību zinātne. Latvijas valsts vēsture visos svarīgajos brīžos rāda, cik būtisku pienesumu tieši Latvijas valstiskuma definēšanā un uzturēšanā ir nesuši juristi, sākot ar pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti un viņa dēlu senatoru Mintautu Čaksti, kurš pirmajās dekādēs pēc Latvijas okupācijas trimdā rakstīja atzītos juridiskos žurnālos par Latvijas starptautiski tiesisko statusu. Būtu nepieciešams izpētīt un vienkopus apkopot Latvijas juristu devumu Latvijas valsts idejas formulēšanā un uzturēšanā spēkā.
Jurista loma valsts un cilvēka, kā arī cilvēku savstarpējā mijiedarbībā ir īpaša. Juristam ir jāspēj izprast šo mijiedarbību, to ielikt valsts konstitucionālajā ietvarā, izdarīt nepieciešamos secinājumus, lai nodrošinātu līdzsvaru dažādo interešu starpā, un atbalstīt atbilstošo un nepieciešamo tiesību normu formulēšanu, kā arī rādīt piemēru pareizā normu piemērošanā. Demokrātiskā tiesiskā valstī jurista attieksmei, stājai un viedoklim – visam ir liela nozīme.
Juridiskajai fakultātei Latvijā ir vissarežģītākā vēsture, jo tā ir cieši saistīta ar Latvijas valsts vēsturi. Juridiskā fakultāte ir tikusi gan visvairāk ideoloģiski ietekmēta Latvijas okupācijas laikā, gan tai ir nācies, neskatoties uz milzīgo traumu, rādīt ceļu likumdevējam jauno tiesisko attiecību veidošanā pēc neatkarības atjaunošanas. Ir noiets liels ceļš, bet vēl lielāki izaicinājumi ir priekšā, kas ir saistīti ar Latvijas valsts aktīvu dalību pasaules procesos.
Modernai Juridiskajai fakultātei tagad ir jāspēj sniegt tādu izglītību, kas ir ciešā sasaistē ar Eiropas tiesiskajiem procesiem un Eiropas un pasaules tiesisko domu, bet vienlaikus nodrošina izpratni par Latvijas valsts vērtībām un konstitucionālo ietvaru.
Moderna tiesību zinātne ir vienlaikus nacionāla, starpdisciplināra un pārrobežu. Un šajā skatījumā nav iekšējo pretrunu. Latvijas valsts globālajā pasaulē citstarp būs tik spēcīga, cik zinoši, radoši un atbildīgi būs tās juristi. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte turpina nest primāru un īpašu atbildību, sagatavojot moderno eiropeisko Latvijas juristu! Es novēlu fakultātei pildīt šo uzdevumu radoši un drosmīgi, kā arī nepieņemt argumentus, ka nav un tā nedrīkstot.
Satversmē ir ietverts sabiedrības ilgtspējas princips. Satversmes tiesa savā judikatūrā ir atklājusi, ka ilgtspējas pamatā ir arī brīva zinātne. Moderns eiropeisks Latvijas jurists, kas nodrošina Latvijas valsts attīstību Satversmei atbilstošā ietvarā un norādītajā virzienā, nevar veidoties bez modernas, brīvas un radošas tiesību zinātnes. Juridiskajai fakultātei no Satversmes izriet īpašs uzdevums. Es novēlu ar lielu jaudu un radošumu šo uzdevumu īstenot.