Satversmes tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles uzruna Latvijas tiesnešu konferencē
Rīgā 07.09.2018.
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!
Augsti godātais Augstākās tiesas priekšsēdētāja kungs!
Augsti godātie likumdevēja un izpildvaras pārstāvji!
Godātie tiesneši un kolēģi!
Savā uzrunā tiesnešu konferencē Latvijas valsts un tiesu sistēmas simtgadē es vēlētos īsi pieskarties tikai diviem aspektiem, proti, tiesu varas lomai demokrātiskā tiesiskā valstī un tiesneša īpašajai atbildībai un pienākumam mainīties.
Kā jau izskanēja, pēdējā laikā tiešām tiek runāts daudz par tiesu varu. Tomēr es esmu konstatējusi, ka līdz galam tiesu varas vieta un būtība nav saprasta nedz plašākā sabiedrībā, nedz arī pašā tiesu varā. Tādējādi vēlos atgādināt to, ko Satversmes tiesa norādīja jau vienā no saviem pirmajiem spriedumiem 1999. gadā un, proti, ka “viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir varas dalīšanas princips, no kura savukārt izriet tiesu varas kontrole pār likumdevēja un izpildu varu. Ārpus tiesu varas kontroles nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras darbībām, ja tās skar kādas personas tiesības”. Nesen Satversmes tiesa uzsvēra, ka “ikviens tiesnesis, spriežot tiesu, darbojas arī kā izpildvaras un likumdevējvaras atsvars no valsts varas dalīšanas principa izrietošajā līdzsvara un atsvara sistēmā”. Tātad tiesnesis nav nedz ārsts, nedz pedagogs, nedz prokurors vai policists, kuriem nav šīs īpašās likumdevējvaras un izpildvaras atsvara funkcijas demokrātiskā valstī. Tiesnesim kā vienas, proti, tiesu varas pārstāvim ir īpašs statuss, īpaša loma un īpaša atbildība.
No vienas puses, šāds statuss prasa, lai valstī iedibinātā finansiālo un sociālo garantiju sistēma ir tāda, kas ļauj tiesu varai pildīt tiesiskumam tik būtisko atsvara funkciju un kas nodrošina tiesu varai piemītošo un Satversmē ietverto statusu attiecībās ar likumdevējvaru un izpildvaru. Ir apbrīnojami, ka 28 gadus pēc neatkarības atjaunošanas un atgriešanās pie demokrātiskas tiesiskas valsts principiem vēl par to ir jārunā, Satversmes tiesai jātaisa vairāki spriedumi un jāseko līdzi pietuvināti, kā šie spriedumi tiek īstenoti. Laikā kopš neatkarības atjaunošanas ir skaidri parādījies tas, ka sabiedrības labklājība, vienlīdzība un attīstība nav iespējama bez spēcīgas tiesu varas, kas garantē taisnīgu tiesu, novērš patvaļu un nejēdzīgus lēmumus, kur tie skar konkrētu iedzīvotāju tiesības, un tādējādi ir patiess atsvars likumdevējvarai un izpildvarai. Ja sabiedrībā periodiski tiek runāts par apšaubāmiem risinājumiem valsts ekonomikā vai sociālajos jautājumos, bet tiesu vara nav spējusi vismaz nedaudz labot šo situāciju konkrētu lietu ietvaros, tad ir ne tikai pamatoti uzdot jautājumu par iemesliem, bet atbildes noskaidrošana ir Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts nākotnes jautājums.
No otras puses, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums noteikt tiesnesim kā tiesu varas īstenotājam īpašas kompetences, kvalifikācijas un pieredzes prasības. Satversmes tiesasprāt, tiesneša amatam vajadzētu būt jurista karjeras augstākajam punktam, jo tiesnesis īsteno valsts varu. Es gribētu jo īpaši uzsvērt Satversmes tiesas teikto, ka tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā, lai ne tikai nezaudētu kvalifikāciju, bet arī lai spētu veikt īpašās tiesu varas funkcijas laikā un pasaulē, kas šobrīd mainās ļoti straujiem soļiem. Tomēr demokrātiskā tiesiskā valstī nevar būt tāda situācija, ka, izvirzot īpašas prasības un sagaidot īpašu atbildību no tiesu varas, likumdevējvaras un izpildvaras attieksmē un lēmumos, kas skar tiesu varas darbības nodrošinājumu, dominē pārpalikuma vai – labākajā gadījumā – jaunākā brāļa princips. Šāda attieksme neatbilst tiesu varas statusam un nesekmē uzticību demokrātiskai tiesiskai valstij.
Visbeidzot, kāpēc ir svarīgi sakārtot nepilnīgo līdzsvara atsvara mehānismu Latvijā? Tas ir Latvijas valsts, kuras būtība ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājam cieņpilnu dzīvi, mērķa īstenošanas jautājums. Cilvēks dzimst vienlīdzīgs savās tiesībās un cieņā. Valsts ir mehānisms, lai nodrošinātu cilvēka cieņu. Šim mehānismam ir raksturīgas īpašas varas atzaru līdzsvara un atsvara attiecības. Ja līdzsvars ir izjaukts, tad cilvēka cieņa valstī netiek pilnībā garantēta. Cilvēki grib uzticēties tiesām un savai valstij. Uzticība tiesām ir mūsdienu sabiedrības kopā esības un darbības viena no būtiskajām īpašībām. Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā. Jurists šo visu apgūst, iegūstot jurista izglītību. Šīs zināšanas nosaka jurista īpašo misiju sabiedrībā, bet tiesnesim ir gan īpaša misija, gan īpaša atbildība.
Kolēģi tiesneši, neatkarīgi no tā, ka tiesu varai ir jāpaļaujas uz pārējo varu izpratni un atbalstu stipras tiesu varas nepieciešamībai, demokrātiskas tiesiskas Eiropas Savienības valsts ietvars mums katram sniedz daudz iespēju pašiem stiprināt tiesneša statusu un veicināt uzticību tiesu varai. Latvijas kā sevi cienošas, attīstītas valsts centrā jābūt tam, ko es dēvēju par ideālo tiesnesi, proti, tādam, kas ir pastāvīgā dialogā ar kolēģiem Eiropā un tiesību zinātni, kas ir neatkarīgs un drosmīgs. Es Jūs aicinātu, pārkāpjot Latvijas valsts simtgades slieksni un Latvijas tiesu sistēmas simtgades slieksni, virzīties uz Latvijas ideālo tiesnesi sevī.