Rīgā 2010. gada
26. augustā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā:
kolēģijas priekšsēdētājs Viktors Skudra un tiesneši Aija Branta un Kristīne
Krūma,
sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto Olgas Nosenko (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 245/2010),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 30. punktu (turpmāk apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk Satversme) 1., 91., 105. un 109. pantam.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu lieta par likuma atbilstību Satversmei ir piekritīga Satversmes tiesai.
2. Apstrīdētā norma
noteic:
Personām, kurām vecuma pensija saskaņā ar šo pārejas noteikumu 29. punktu piešķirta priekšlaicīgi no 2009. gada 1. jūlija, līdz šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai pensijas izmaksas apmērs ir 50 % no piešķirtās vecuma pensijas. Personām, kurām vecuma pensija saskaņā ar šo pārejas noteikumu 29. punktu piešķirta priekšlaicīgi līdz 2009. gada 30. jūnijam, līdz šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanai pensiju turpina izmaksāt 80 % apmērā.
Pieteikumam pievienotās VSAA Rīgas pilsētas Zemgales reģionālās nodaļas
izziņas apliecina, ka Pieteikuma iesniedzējai vecuma pensija piešķirta
priekšlaicīgi. Pamatojoties uz apstrīdēto normu tā tiek izmaksāta
50 procentu apmērā no piešķirtās vecuma pensijas.
3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas
11. punktu persona pieteikumu par Satversmes tiesas likuma 16. panta
1. punktā paredzētās lietas ierosināšanu var iesniegt tai noteikto
pamattiesību aizskāruma gadījumā, tas ir, kā konstitucionālo sūdzību. Līdz ar
to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga iesniegt pieteikumu, tikai ievērojot
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta prasības.
3.1. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmā daļa noteic, ka
konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena
persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību
norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, bet 19.2 panta
sestās daļas 1. punkts prasa pieteikumā pamatot, ka ir aizskartas
Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības.
Pamatojums
tam, ka apstrīdētā norma aizskarot Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteiktās
pamattiesības, ir sniegts pieteikumā. No pieteikuma un tam pievienotajiem
dokumentiem ir gūstams ieskats, ka minētais pamattiesību aizskārums radies
tieši pašai Pieteikuma iesniedzējai.
3.2. Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrā daļa noteic, ka Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u.c.) vai arī tādu nav, bet 19.2 panta sestās daļas 2. punkts prasa pieteikumā pamatot, ka ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.
Pieteikumā ir pamatots, ka Pieteikuma iesniedzējai nav iespēju aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
Līdz ar to pieteikums atbilst prasībām konstitucionālajai sūdzībai, kas noteiktas Satversmes tiesas likuma 19.2 pantā.
4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18. panta pirmās daļas 4. punktu pieteikumā ir jānorāda tā juridiskais pamatojums.
4.1. Pieteikumā ir sniegts juridiskais pamatojums iespējamībai, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. un 109. pantam.
4.2. Atsaucoties uz Satversmes tiesas praksi, pieteikumā izteikts viedoklis, ka apstrīdētā norma paredz Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu.
Satversmes tiesa ir secinājusi, ka tiesības uz pensijas
izmaksu neatkarīgi no pensijas piešķiršanas datuma (pirms vai pēc
1996. gada 1. janvāra) vai finansēšanas avota ietilpst Satversmes
105. panta pirmajā teikumā ietvertā jēdziena īpašums saturā (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma
lietā Nr. 2007-01-01 20. punkts). Tomēr pieteikumā nav pamatots,
kā šis secinājums būtu attiecināms uz pensiju izmaksu tām personām, kuras
pensijas vecumu vēl nav sasniegušas. Pieteikumā citastarp minēts viedoklis, ka
priekšlaicīga pensionēšanās savā ziņā esot sociāla programma tiem pirmspensijas
vecuma ļaudīm, kas pazaudējuši darbu vai nevar strādāt (sk. pieteikuma
5. lpp.). Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 105. pants
attiecībā uz pensijām personai nodrošina mazāku tiesību aizsardzības apjomu
nekā Satversmes 109. pants (Satversmes
tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01
20. punkts).
Līdz
ar to pieteikumā sniegtais juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas
neatbilstību Satversmes 105. pantam ir acīmredzami nepietiekams prasījuma
apmierināšanai.
4.3. Pieteikumā izteikts viedoklis, ka apstrīdētā
norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras priekšlaicīgi
pensionējas, un citiem vecuma pensijas saņēmējiem. Tomēr pieteikumā nav
pamatots, ka pensijas vecumu sasniegušās personas, kuru darba nespēja tiek
prezumēta, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar personām, kuras šo vecumu vēl nav
sasniegušas.
Līdz
ar to pieteikumā sniegtais juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas
neatbilstību Satversmes 91. pantam ir acīmredzami nepietiekams prasījuma
apmierināšanai.
5. Satversmes tiesā ir ierosināta un tiek sagatavota
izskatīšanai lieta Nr. 2010-29-01 Par likuma Par valsts pensijām
pārejas noteikumu 30. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109. pantam (šajā lietā apvienotas
vairākas lietas), kurā jau ir saņemts atbildes raksts par apstrīdētās normas
atbilstību Satversmes 1. un 109. pantam.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
n o l ē m a:
1. Ierosināt lietu Par likuma Par valsts
pensijām pārejas noteikumu 30. punkta atbilstību Latvijas Republikas
Satversmes 1. un 109. pantam pēc Olgas
Nosenko konstitucionālās sūdzības (pieteikums Nr. 245/2010).
2. Atteikties ierosināt lietu Par likuma Par valsts pensijām
pārejas noteikumu 30. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam.
3. Nav
nepieciešams uzaicināt institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeimu - iesniegt Satversmes tiesai savu atbildes rakstu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas
2. kolēģijas priekšsēdētājs V. Skudra