LĒMUMS

PAR LIETAS IEROSINĀŠANU

 

            Rīgā

2010. gada 2. septembrī

             

Satversmes tiesas 1. kolēģija šādā sastāvā: kolēģijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesneses Vineta Muižniece un Kristīne Krūma,

            kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto Vizmas Dravenieces (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikumu par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 234/2010),           

 

k o n s t a t ē j a:

 

            1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt likuma „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6. panta pirmo daļu (turpmāk – apstrīdētā norma) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam.

 

   2. Ar 2009. gada 16. jūnija likumu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6. panta pirmo daļu no likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” tika izslēgts 20. panta ceturtās daļas 5. punkts. Minētais punkts paredzēja, ka „atkarībā no VDEĀK noteiktā darbspēju zaudējuma apdrošinātajai personai nosaka atlīdzību par darbspēju zaudējumu; šīs atlīdzības apmērs tiek noteikts procentos no apdrošinātās personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas šādos apmēros:

   [..]

   5) līdz 30 procentiem – ja darbspēju zaudējums ir 10 – 24 procenti.”

 

3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. panta 1. punktu prasījums izvērtēt likuma atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.

 

4. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punktu un 19.2 panta pirmo daļu konstitucionālo sūdzību var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai. Vienlaikus konstitucionālajai sūdzībai jāatbilst arī pārējām prasībām, kas noteiktas Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā.

 

5. Pieteikums iesniegts kā konstitucionālā sūdzība.

Pieteikumā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, norādīts uz Pieteikuma iesniedzējai Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu un sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam.

 

6. No pieteikuma secināms, ka nepastāv vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma novēršanai.

Pieteikums par apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam atbilst arī pārējām Satversmes tiesas likuma 18. panta un 19.2 panta prasībām.

 

7. Satversmes tiesā sagatavošanā atrodas lieta Nr. 2010-45-01 „Par likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 14. panta septītās daļas un 20. panta devītās daļas, likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 20. panta devītās daļas (likuma redakcijā no 2004. gada 25. novembra līdz 2009. gada 16. jūnijam) un likuma „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 109. pantam”. Lietā viens no prasījumiem ir identisks tam, kas iekļauts izskatāmajā pieteikumā, un tajā jau ir saņemts institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto normu, – Saeimas – atbildes raksts.

Līdz ar to nav nepieciešams Saeimu atkārtoti aicināt iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

 

Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 1. kolēģija

 

nolēma:

 

1. Ierosināt Satversmes tiesā lietu „Par likuma „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” 6. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam” pēc Vizmas Dravenieces konstitucionālās sūdzības (pieteikums Nr. 234/2010).

2. Atzīt, ka nav nepieciešams aicināt institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – iesniegt atbildes rakstu.

 

Lēmums nav pārsūdzams.

 

Satversmes tiesas 1. kolēģijas priekšsēdētājs                                 G. Kūtris