Rīgā 2010. gada
16. jūlijā
Satversmes tiesas 2. kolēģija šādā sastāvā:
kolēģijas priekšsēdētājs Viktors Skudra un tiesneši Kaspars Balodis un Aija
Branta,
kolēģijas sēdē izskatījusi Satversmes tiesā saņemto pieteikumu
par lietas ierosināšanu (pieteikums Nr. 199/2010), ko iesniegusi biedrība
Zemes draugi (turpmāk Pieteikuma iesniedzēja),
konstatēja:
1. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu
atzīt Sakas teritorijas plānojuma 2007. 2009. gadam daļu, kas attiecas uz
dabas liegumam Pāvilostas pelēkā kāpa pieguļošajā teritorijā esošo Zaļkalna
meža daļām un dabas liegumam Ziemupe pieguļošā Akmeņraga meža daļām, (turpmāk
apstrīdētais teritorijas plānojums) par neatbilstošu Latvijas Republikas
Satversmes (turpmāk Satversme) 1. un
115. pantam.
Sakas novada
Sakas pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa Teritorijas plānotā
(atļautā) izmantošana apstiprināta ar Sakas novada domes 2007. gada
27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12 Sakas novada Sakas pagasta
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.
Līdz ar
pašvaldību administratīvo reformu 2009. gada 1. jūlijā Sakas novads, Pāvilostas
pilsēta un Vērgales pagasts apvienots Pāvilostas novadā. Pāvilostas dome 2009.
gada 24. septembrī izdevusi saistošos noteikumus Nr. 9 Par Pāvilostas novada
teritorijas plānojumu, ar kuriem Sakas novada domes 2007. gada 27. decembra
saistošie noteikumi Nr. 12 Sakas novada sakas pagasta teritorijas izmantošanas
un apbūves noteikumi apstiprināti kā Pāvilostas novada teritorijas plānojuma
sastāvdaļa.
2. Satversmes tiesas likuma 16. panta
3. punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par normatīvo aktu
vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. Līdz ar to
pieteikumā ietvertais prasījums par pašvaldības teritorijas plānojuma
atbilstību Satversmei ir piekritīgs Satversmes tiesai.
3. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta
pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu par Satversmes tiesas likuma
16. panta 3. punktā paredzētās lietas ierosināšanu var iesniegt tai
noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā, tas ir, kā konstitucionālo sūdzību.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji ir tiesīgi iesniegt pieteikumu, ievērojot
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta prasības. Satversmes tiesas
likuma 19.2 pants citastarp noteic, ka konstitucionālo sūdzību
(pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka
tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst
augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Satversmes tiesa 2008. gada 17. janvāra spriedumā
lietā Nr. 2007-11-03 atzinusi, ka ne tikai fiziskām personām, bet arī
personu apvienībām un grupām ir tiesības vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot
teritorijas plānojuma vai tās daļas atbilstību Satversmes 115. pantam (sk.
sprieduma 12.2. punktu). Spriedumā arī norādīts: lai secinātu, vai ar
apstrīdēto tiesību aktu ir aizskartas juridiskās personas tiesības uz labvēlīgu
vidi, visupirms jāvērtē juridiskās personas darbības mērķi, kas var būt
noteikti tās statūtos. Papildus tam Satversmes tiesa norādījusi arī uz
nepieciešamību pārliecināties par to, vai juridiskā persona piedalījusies
apstrīdētā normatīvā akta, piemēram, teritorijas plānojuma, izstrādes un
pieņemšanas procesā, tiktāl, ciktāl normatīvajos aktos šāda iespēja ir
paredzēta un to bijis iespējams praktiski īstenot (sk. sprieduma 13.1. un 13.2.
punktu).
Izskatāmajā pieteikumā ir sniegts pamatojums tam,
kāpēc Pieteikuma iesniedzēja atzīstama par tādu subjektu, kam ir tiesības
iesniegt pieteikumu par apstrīdēto teritorijas plānojumu. Pieteikumā norādīts
uz Pieteikuma iesniedzējas darbības mērķiem un līdzšinējām aktivitātēm, risinot
problēmas, kas saistītas apstrīdēto teritorijas plānojumu, kā arī iesaistīšanos
apstrīdētā teritorijas plānojuma izstrādes procesā. Turklāt pieteikumam ir
pievienoti dokumenti, kas minētās darbības apliecina.
Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir tiesīga
iesniegt konstitucionālo sūdzību par apstrīdēto teritorijas plānojumu.
4. Pieteikums ir iesniegts kā konstitucionālā
sūdzība, tādēļ tam jāatbilst prasībām, kas noteiktas Satversmes tiesas likuma
18. un 19.2 pantā.
4.1. Satversmes tiesas likuma 19.2 pants
citastarp noteic, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt tikai tad, ja ir
izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību
aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai
amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai
u.c.) vai arī tādu nav. No pieteikuma gūstams apstiprinājums tam, ka konkrētajā
gadījumā vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi nepastāv.
4.2. Satversmes tiesas likuma 18. pants citastarp
noteic, ka pieteikumā ir jānorāda pieteikuma juridiskais pamatojums.
Pamatošanas pienākums nozīmē, ka pieteikumam jāsatur juridiski argumenti, kas
atspoguļo Pieteikuma iesniedzējas viedokli par apstrīdētās normas neatbilstību
katrai augstāka juridiska spēka tiesību normai, atbilstība kurai tiek
apšaubīta.
Pieteikumā ir sniegts juridiskais pamatojums par
apstrīdētā teritorijas plānojuma neatbilstību Satversmes 115. pantam. Šajā
prasījuma daļā pieteikums atbilst arī pārējām prasībām, kas noteiktas
Satversmes tiesas likuma 18. un 19.2 pantā.
Pieteikumā nav ietverts juridiskais pamatojums
tam, ka apstrīdētais teritorijas plānojums neatbilst Satversmes 1. pantam. Līdz
ar to šajā prasījuma daļā pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18.
panta prasībām.
Ņemot vērā konstatēto un pamatojoties uz
Satversmes tiesas likuma 20. pantu, Satversmes tiesas 2. kolēģija
nolēma:
1. Ierosināt lietu Par Pāvilostas novada domes
2009. gada 24. septembra saistošo noteikumu Nr. 9 Par Pāvilostas novada
teritorijas plānojumiem sadaļas, ko veido Sakas novada domes 2007. gada
27. decembra saistošo noteikumu Nr. 12 Sakas novada Sakas pagasta
teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grafiskā daļa Teritorijas
plānotā (atļautā) izmantošana, ciktāl tā attiecas uz Zaļkalna meža daļām un dabas liegumam Ziemupe pieguļošā
Akmeņraga meža daļām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam pēc biedrības Zemes draugi konstitucionālās
sūdzības (pieteikums Nr. 199/2010).
2. Atteikties
ierosināt lietu par apstrīdētā teritorijas plānojuma atbilstību Latvijas
Republikas Satversmes 1. pantam.
3. Uzaicināt
institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, Pāvilostas novada domi līdz
2010. gada 16. septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu
ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Satversmes tiesas 2. kolēģijas priekšsēdētājs V. Skudra